Krusta Karu gadsimtu laikā pret pravieti Muhamedu tika izgudroti dažādi apmelojumi. Tomēr līdz ar modernā laikmeta sākumu, kas atšķiras ar iecietību pret reliģijām un domas brīvību, ir vērojamas lielas izmaiņas tajā, kā rietumu autori ataino viņa dzīvi un raksturu. Raksta beigu daļā citētie ne-musulmaņu autoru izteikumi par pravieti Muhamedu apstiprina šo apgalvojumu. Tomēr Rietumiem vēl
Gājiens uz Khaiberu Septītajā hidžras gadā Pravietis (s) savāca armiju gājienam uz Khaiberu, kas bija muslimiem naidīgu ebreju cilšu nocietinājums Arābijas ziemeļos. Tieši šeit kāda ebreju sieviete pagatavoja Muhammadam (s) saindētu gaļu, mēģinot viņu nonāvēt. Tikko Pravietis (s) pielika gaļas kumosu pie mutes, viņš saprata, ka tajā ir inde, un nekavējoties brīdināja par to citus
Muhamamda dzīve: Hudaibijas līgums Banu Kuraiza sodīšana Arābu vidū nav nekā sliktāka par zvēresta laušanu un nodevību. Banu Kuraiza ciltij bija jāatbild par savu rīcību. Atgriezies no kaujas pie Rva, Pravietis (s) pasludināja viņiem karu. Saprazdami, ka nodevību viņiem tā vienkārši nepiedos, Banu Kuraiza noslēdzās cietoksnī. Aplenkums ilga veselu mēnesi. Visbeidzot ciltij nācās padoties. Banu
Muhammada dzīve: Kauja pie Badras Muslimiem neizdevās notvert vienu no kureišu karavānām, kas bija ceļā uz Sīriju. Viņi nolēma to sagaidīt, kad tā atgriezīsies. Kad izlūki, ieraudzīja karavānu, kuru vadīja pats Abu Sufjans, viņi steidzās paziņot Pravietim (s) par tās atrašanās vietu. Karavāna pārtveršana būtu ļoti spēcīgs trieciens Mekas iedzīvotājiem. Izlūki ziņoja, ka karavānai bija
Muhammada (s) dzīve: Jauna pakāpe – Medīna Neskatoties uz augsto stāvokli, kuru Muhammads (s) ieņēma Medīnā, nabadzība viņu nepameta. Muslimu līdera pamatēdiens bija šķidra auzu pārslu biezputra ar datelēm un pienu. Bez tā, dienas laikā, viņš ēda tikai dateles un uzdzēra ūdeni. Pravietis bieži bija izsalcis. Dažreiz, lai mazinātu bada sajūtu, viņš piesēja akmeni pie
Muhammada (s) dzīve: Pravieša (s) hidžra Hidžra (622. gada 23. septembris) Muslimi uzsāka slepenu pārcelšanos. Pravietis (s) un daži citi viņa līdzgaitnieki nevarēja tiem sekot līdz brīdim, kamēr viņam to Dievs caur atklāsmi pavēlēs. Drīz viņš saņēma šo pavēli. Bet nebija tik vienkārši iziet no pilsētas, kas pilna ienaidnieku. Turklāt sazvērnieki jau sāka ielenkt viņa
Muhammada (s) dzīve (3/12): Pirmās atklāsmes Pravietis Muhammads (miers viņam un Dieva svētība) bija viens no taisnības meklētājiem. Viņam sāka rādīties skaisti, pravietiski sapņi, kas piepildījās dzīvē. Asa nepieciešamība palikt vienam dzina viņu prom no Mekas uz pilsētu ieskaujošajiem kalniem. Šeit, Hiras alā, Muhammads (s) pavadīja vairākas dienas, domādams par Dievu. Viņš atgriezās mājās tikai
Muhammada (s) dzīve (2/12): No dzimšanas līdz brieduma gadiem Pravieša (s) dzimšana Pravietis Muhammads (miers viņam un Dieva svētība) ir dzimis 570. gadā pēc kristiešu kalendāra, Mekā (mūsdienu Saūdu Arābijā). Viņa tēvs Abdullāhs bija Mekas dibinātāja Kusaja maz mazmazdēls un piederēja pie Hašimītu dzimtas kuraišītu ciltī. Muhammada (s) māte Amīna bija Kusaja brāļa pēctece. Reiz, atgriežoties
Muhammada (s) dzīve (1/12): Situācija Arābijā līdz pravietojuma sākumam Tā laika Arābiju var sadalīt trīs daļās. Ziemeļu daļa dzīvoja divu varenu impēriju – Bizantijas kristiešu un Persijas zoroastriešu – naida ēnā. Viņu spēki bija tik vienlīdzīgi, ka ne bizantieši, ne persieši nevarēja sasniegt galēju uzvaru viens pār otru. Vara pār ziemeļu arābiem tā arī pārgāja
1050 
