Krusta Karu gadsimtu laikā pret pravieti Muhamedu tika izgudroti dažādi apmelojumi. Tomēr līdz ar modernā laikmeta sākumu, kas atšķiras ar iecietību pret reliģijām un domas brīvību, ir vērojamas lielas izmaiņas tajā, kā rietumu autori ataino viņa dzīvi un raksturu. Raksta beigu daļā citētie ne-musulmaņu autoru izteikumi par pravieti Muhamedu apstiprina šo apgalvojumu. Tomēr Rietumiem vēl
Muhamamda dzīve: Hudaibijas līgums Banu Kuraiza sodīšana Arābu vidū nav nekā sliktāka par zvēresta laušanu un nodevību. Banu Kuraiza ciltij bija jāatbild par savu rīcību. Atgriezies no kaujas pie Rva, Pravietis (s) pasludināja viņiem karu. Saprazdami, ka nodevību viņiem tā vienkārši nepiedos, Banu Kuraiza noslēdzās cietoksnī. Aplenkums ilga veselu mēnesi. Visbeidzot ciltij nācās padoties. Banu
Muhammada dzīve: Sabiedroto nodevība Nākamajā gadā jau trīs tūkstošu lielā Mekas iedzīvotāju armija atgriezās, lai iznīcinātu Medīnu. No sākuma Pravietis (s) gribēja sagaidīt ienaidniekus pilsētā. Šāda ideja patika Ibn Ubaijam (liekuļu vadonim). Bet muslimi, kuri cīnījās pie Badras, uzskatīja, ka nav pareizi slēpties aiz pilsētas sienām. Pravietis Muhammads (s) atbalstīja pārējo muslimu ideju un veda
Muhammada dzīve: Kauja pie Badras Muslimiem neizdevās notvert vienu no kureišu karavānām, kas bija ceļā uz Sīriju. Viņi nolēma to sagaidīt, kad tā atgriezīsies. Kad izlūki, ieraudzīja karavānu, kuru vadīja pats Abu Sufjans, viņi steidzās paziņot Pravietim (s) par tās atrašanās vietu. Karavāna pārtveršana būtu ļoti spēcīgs trieciens Mekas iedzīvotājiem. Izlūki ziņoja, ka karavānai bija
Muhammada (s) dzīve: Pravieša (s) hidžra Hidžra (622. gada 23. septembris) Muslimi uzsāka slepenu pārcelšanos. Pravietis (s) un daži citi viņa līdzgaitnieki nevarēja tiem sekot līdz brīdim, kamēr viņam to Dievs caur atklāsmi pavēlēs. Drīz viņš saņēma šo pavēli. Bet nebija tik vienkārši iziet no pilsētas, kas pilna ienaidnieku. Turklāt sazvērnieki jau sāka ielenkt viņa
Muhammada (s) dzīve (4/12): Vajāšanas Mekā Pirmie muslimi Vairākus gadus Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) aicināja pievērsties islāmam ģimenes locekļus un tuvākos draugus. Pirmā sieviete, kura sekoja viņa aicinājumam, bija viņa sieva Hadidža, pirmais bērns – Ali, brālēns, kuru viņš pieņēma audzināšanā, pirmais nebrīvais – Zeids, bijušais vergs, kurš pēc tam kļuva par Muhammada
Muhammada (s) dzīve (3/12): Pirmās atklāsmes Pravietis Muhammads (miers viņam un Dieva svētība) bija viens no taisnības meklētājiem. Viņam sāka rādīties skaisti, pravietiski sapņi, kas piepildījās dzīvē. Asa nepieciešamība palikt vienam dzina viņu prom no Mekas uz pilsētu ieskaujošajiem kalniem. Šeit, Hiras alā, Muhammads (s) pavadīja vairākas dienas, domādams par Dievu. Viņš atgriezās mājās tikai
Muhammada (s) dzīve (2/12): No dzimšanas līdz brieduma gadiem Pravieša (s) dzimšana Pravietis Muhammads (miers viņam un Dieva svētība) ir dzimis 570. gadā pēc kristiešu kalendāra, Mekā (mūsdienu Saūdu Arābijā). Viņa tēvs Abdullāhs bija Mekas dibinātāja Kusaja maz mazmazdēls un piederēja pie Hašimītu dzimtas kuraišītu ciltī. Muhammada (s) māte Amīna bija Kusaja brāļa pēctece. Reiz, atgriežoties
„Es sāku skatīties uz viņu un uz mēnesi. Viņam mugurā bija sarkans apmetnis, un man viņš likās skaistāks par mēnesi.” (At-Tirmidhi) Ar šiem vārdiem Džabirs ibn Samura (Jabir ibn Samura) raksturoja pēdējo pravieti, ticīgo līderi, Visuvarenā izvēlēto – Dieva vēstnesi Muhammadu (s). Muhammada (s) seja bija apaļa un gaišas krāsas. Viņa mati krita līdz auss
No nākamas otrdienas (03.03.2015.) radio PIK (100FM) ēterā plkst. 16:10 tiks atskaņotas Latvijas muslimu kopienas sagatavotas īsas lekcijas (krievi valodā) par Pravieti Muhammadu, lai viņam miers un Allāha svētība. Tajās tiks atskaņots mūsu pašu sagatavots materiāls. Pašlaik ir ieplānotas sešas lekcijas. Lūgums izplatīt informāciju!
1050 
