Muhammada (s) dzīve (3/12): Pirmās atklāsmes

Pravietis Muhammads (miers viņam un Dieva svētība) bija viens no taisnības meklētājiem. Viņam sāka rādīties skaisti, pravietiski sapņi, kas piepildījās dzīvē. Asa nepieciešamība palikt vienam dzina viņu prom no Mekas uz pilsētu ieskaujošajiem kalniem. Šeit, Hiras alā, Muhammads (s) pavadīja vairākas dienas, domādams par Dievu. Viņš atgriezās mājās tikai lai paņemtu pārtikas krājumus un pēc tam atkal atgrieztos kalnos. Diena tveicē un skaidrajās tuksneša nakts debesīs, kad zvaigznes liekas tik spožas, ka duras acīs, viņa esamība kļuva piesātināta ar debesu ‘zīmēm’, lai viņš varētu kalpot par piemērotu instrumentu atklāsmei, kas jau piemita šīm ‘zīmēm’. Tā viņš neapzināti gatavojās pieņemt smago un ļoti atbildīgo misiju – kļūt par patiesās Dieva reliģijas pravieti un nodot to savai tautai un visai cilvēcei.

Pirmā atklāsme nāca svētajā Ramadāna mēnesī, naktī, kura ir zināma kā ‘Lailat-ul-Kodr’, jeb ‘Liktens nakts’.

Muhammads (s) atradās Hiras alā, kad negaidot viņa priekšā parādījās Atklāsmes eņģelis Gabriels, tas pats, kurš parādījās Marijai, Jēzus mātei. Eņģelis viņu satvēra un, cieši saspiedis, pavēlēja: “Ikra!” – „Lasi!”[1] Viņš atbildēja: „Es neesmu spējīgs lasīt.” Eņģelis vēl divas reizes atkārtoja pavēli, un Muhammads (s) atbildēja to pašu. Visbeidzot Gabriels saspieda viņu ar neiedomājamu spēku, un tad Muhammadam tika sūtītas pirmās Kurāna ājas (zīmes/panti):

Lasi sava Kunga vārdā, kas radīja,

radīja cilvēku no asins recekļa.

Lasi! Un tavs Kungs it Tas Dāsnākais,

Tas, kas iemācīja [rakstīt] ar rakstāmo,

Iemācīja cilvēkam to, ko viņš nezināja.

(Kurāns 96:1-5)

Tā sākās apbrīnojamais stāsts par pēdējo Dieva doto Atklāsmi visai cilvēcei. Viena arāba satikšanās ar būtni no neredzamās pasaules kļuva par liktenīgu visas zemes tautām, ietekmējot miljoniem vīriešu un sieviešu likteņu, kļūstot par iemeslu brīnišķīgu pilsētu celtniecībai, varenu civilizāciju tapšanai un lielu armiju sadursmēm – tā pacēla no tuksneša putekļiem iepriekš nepieredzētu greznumu un daili. Šī satikšanās atvedīs tautas pie Paradīzes vārtiem. Vārds „Ikra” („lasi!”) skanēs pār Hidžazas ieleju, laužot ierasto dzīves ritmu. Šis arābs viens pats uzņemsies nest smagu nastu, kura sagrautu kalnus, ja tā tiktu tiem uzlikta.

Pravietis Muhammads (s) bija četrdesmit gadus vecs. Bet tik neparasta tikšanās šokēja pat tik nobriedušu vīrieti. Tā izmainīja viņa dzīvi uz visiem laikiem. Cilvēks, kurš nokāpa no kalniem un meklēja mierinājumu pie savas sievas Hadidžas, jau vairs nebija tāds pats, kā tas, kurš bija turp devies.

Kāpjot lejā no kalna, viņš dzirdēja majestātisku balsi: „Muhammad (s), tu esi Dieva vēstnesis, bet es – Gabriels”. Viņš pacēla acis un ieraudzīja eņģeļa figūru, kura aizsedza visu horizontu. Lai kur viņš neskatītos, visur bija Gabriels. Muhammads (s) atskrēja mājās baiļu pārņemts un teica Hadidžai: „Apklāj mani! Apklāj mani!” Viņa apsedza vīru ar apmetni. Kad bailes pārgāja, Muhammads (s) pastāstīja Hadidžai, kas bija noticis alā. Viņš baidījās par sevi, bet Hadidža nomierināja viņu ar vārdiem:

„Nekad, zvēru pie Dieva, Viņš nenodarīs tev ļaunu. Tu uzturi labas attiecības ar radiem, palīdzi grūtībās nonākušiem, dāsni pieņem viesus, un aizsargā neievērotas tiesības.” (Sahih Al Bukhari)

Hadidža uzskatīja savu vīru par cilvēku, kuram Dievs nekad nenodarīs pāri viņa godīguma, taisnīguma un vēlmei palīdzēt cilvēkiem dēļ. Viņa bija pirmā, kura noticēja Muhammadam (s). Tūlīt pat Hadidža devās pie sava tēvoča Varakas, kurš pārzināja Bībeli. Noklausoties Hadidžas stāstīto, Varaka atpazina Muhammadā (s) ilgi gaidīto Bībelē pareģoto pravieti un apliecināja, ka tas, kas viņam bija parādījies alā, patiesi bija Gabriels, Atklāsmes Eņģelis:

„Tas ir Noslēpumu sargātājs Gabriels, kurš nāca pie Mozus.” (Sahih Al Buhari)

Pravietis turpināja saņemt atklāsmes, iegaumēja tās, bet viņa sekotāji pierakstīja sūtītās ājas uz aitādas gabaliem, platiem kauliem un akmeņiem.

Kurāns jeb ‘Recitācija’

Gabriela nestie atklāsmes vārdi tiek uzskatīti par svētiem, un muslimi nekad tos nejauc ar paša Muhammada (s) teikto. Atklāsme – tas ir Svētais Kurāns, bet paša Pravieša (s) teiktais – tie ir hadīsi (Sunna). Tā kā eņģelis Gabriels recitēja Pravietim (s) Kurānu mutiski, Svētā Grāmata ir pazīstama ar nosaukumu Kurāns, jeb ‘Recitācija’ – cilvēka, kurš neprata lasīt, recitācija.

______________________________

Autors: IslamReligion.com; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: http://www.islamreligion.com/articles/182/muhammad-s-biography-part-3/

(Article by: IslamReligion.com; this article has been translated by www.parislamu.com from the English article at http://www.islamreligion.com/articles/182/muhammad-s-biography-part-3/)

_______________________________

[1] Arābu valodā vārds ‘lasīt’ nozīmē gan ‘lasīt’, gan arī ‘recitēt’.