Muhammada (s) dzīve: Iemesli, lai pārceltos

Vīri no Jatribas

Viņi ieradās veikt hadžu (svētceļojumu) no Jatribas – pilsētas, kura bija aptuveni 300 km no Mekas. Vēlāk šī pilsēta, kura atradās ziedošā oāzē, tika pārdēvēta par Medīnu (tulk. no arābu val. „pilsēta”). Lieliskas dateles, pateicoties kurām tā kļuva populāra, arī bija vienīgā priekšrocība šīs pilsētas atrašanās vietai. Šī oāze kļuva par liecinieci nebeidzamām cilšu sadursmēm: arābi cīnījās ar arābiem, ebreji ar ebrejiem. Dažreiz vieni arābi slēdza vienošanās ar ebrejiem, lai uzvarētu citus arābus kopīgiem spēkiem. Kamēr Meka attīstījās, Jatriba grima nabadzībā un netīrībā. Pilsētai bija nepieciešams līderis, kurš spētu apvienot tās iedzīvotājus.

Jatribā dzīvoja ebreju ciltis, kuru rabīni bieži stāstīja pagāniem par gaidāmo pravieti, kas nāks no ebreju tautas un kopā ar kuru ebreji iznīcinās visus arābus, tāpat kā tika iznīcinātas Ād un Tamud ciltis par to elkdievību.

Šajā periodā pravietis Muhammads (s) slepus apmeklēja Mekas apkaimē mītošās ciltis, lai aicinātu tās pievērsties islāmam. Reiz, atrodoties netālu no Akabas (netālu no Mekas), viņš ieraudzīja grupu vīru no Hazradž cilts. Viņš lūdza atļauju viņiem pievienoties, ko viņi labprāt deva. Kad vīri no Jatribas Harzadž cilts izdzirdēja, kas Muhammadam (s) bija sakāms, viņi atpazina viņā pravieti, par kuru bija dzirdējuši no jūdiem. Visi seši uzreiz pieņēma islāma ticību. Viņi ieraudzīja Muhammadā (s) stipru personību, kurš spētu apvienot viņus ar radniecīgo Aus cilti. Gadiem ilgušie kari un nesaskaņas bija sadalījuši šos divus klanus, kuriem bija kopēji senči. Vīri nolēma atgriezties Jatribā un pastāstīt arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem par islāmu – tā rezultātā, Jatribā nebija neviena nama, kurā nebūtu dzirdējuši par šo jauno reliģiju. 621. gada svētceļojuma laikā, Mekā no Jatribas ieradās vesela delegācija, lai mērķtiecīgi tiktos ar Muhammadu (s).

Pirmais zvērests pie Akabas

Delegācija sastāvēja no 12 vīriem: pie tiem, kuri iepriekšējā gadā jau satikās ar Pravieti (s), pievienojās vēl divi no Aus cilts. Viņi atkal satikās pie Akabas un zvērēja savā un savu sievu vārdā nepiedēvēt Vienīgajam Dievam līdzīgus, nezagt, nestāties intīmās attiecībās ārpus laulības, nenogalināt jaundzimušos pat smagā nabadzība un pakļauties Pravietim (s), ja viņš būs taisnīgs. Šo notikumu nosauca par Pirmo zvērestu pie Akabas. Vīri atgriezās Jatribā kopā ar Muhammada (s) pārstāvi vārdā Musabs ibn Umars, kurš iepazīstināja turienes iedzīvotājus ar islāma pamatiem un palīdzēja izplatīt reliģiju.

Musabs sludināja islāma vēsti līdz katrā Jatribas ģimenē kaut pāris cilvēki kļuva par muslimiem, lai pirms nākošā 622. gada svētceļojuma atgrieztos Mekā ar priecīgām ziņām pravietim Muhammadam (s) par izpildīto misiju un garā spēcīgiem Jatribas iedzīvotājiem.

Otrais zvērests pie Akabas

622. gadā svētceļotāji no Jatribas, to skaitā 75 muslimi (viņu vidū 2 sievietes), ieradās veikt hadžu. Nakts otrajā pusē, kamēr citi gulēja, muslimi no Jatribas svētceļnieku vidus slepus aizgāja uz vietu, kur bija jau iepriekš norunājuši tikties ar Muhammadu (s) – pie Akabas, lai zvērētu uzticību Pravietim (s) un uzaicināt viņu uz savu pilsētu. Muhammads (s) atnāca uz tikšanos kopā ar savu tēvoci, kurš tajā laikā bija pagāns, bet aizstāvēja brāļadēlu radniecīgo saišu dēļ. Viņš brīdināja muslimus, cik riskanti ir zvērēt uzticību, Pravietim (s). To pašu atkārtoja arī svētceļotājs, kurš bija piedalījies arī iepriekšējā zvērestā. Muslimi zvērēja aizstāvēt Pravieti (s) tāpat, kā viņi aizstāvētu sevi, savas sievas un bērnus. Šajā tikšanās reizē tika pieņemts lēmums par Hidžru – pārcelšanos uz Jatribu.

Šī muslimu noruna ir zināma kā Kara zvērests, jo tas paredzēja aizstāvēt Pravieti (s) jebkurā iespējamā veidā, pat ar ieročiem, ja rastos nepieciešamība. Drīz pēc migrācijas uz Jatribu tika atklāti Kurān panti, kas atļāva karot, aizstāvot reliģiju:

“Tiem, pret kuriem cīnās, ir atļauts [cīnīties], jo viņiem ir nodarīta netaisnība, un Allāhs tik tiešām ir spējīgs viņiem palīdzēt – tiem, kurus bez tiesībām padzina no viņu mājām, tik vien par to, ka viņi saka: “Mūsu Kungs ir Allāhs.” Un, ja Allāhs neatspēkotu/neatgrūstu vienus cilvēkus ar citiem, gan tiktu izpostīti dievnami, baznīcas, sinagogas un mošejas, kurās jo daudz tiek pieminēts Allāha vārds. Un Allāhs viennozīmīgi palīdzēs tiem, kuri palīdz Viņam, jo Allāhs ir Stiprs un Varens.” (Kurāns 22:39-40)

Pārcelšanās kļuva par lūzuma momentu gan Pravietim (s) gan arī visai pasaulei. Pravietim Muhammadam (s) bija lemts atvērt jaunas iespējas tiem, kuri tika vajāti un apspiesti. No vienas puses tā bija pacietība un izturība, no otras, kā saka kristieši – ‘taisnīgs karš’. Tieši par to ir teikts Kurānā:

“Un, ja Allāhs neatspēkotu/neatgrūstu vienus cilvēkus ar citiem, zeme noteikti būtu izpostīta, taču Allāhs ir Žēlīgs pret pasaulēm.” (Kurāns 2:251)

Gandrīz trīspadsmit gadu Pravietis (s) un viņa sekotāji piedzīvoja vajāšanas, izsmieklu un spīdzināšanas bez iespējas pacelt roku sevis aizstāvēšanai. Bet laiki mainījās – savs laiks ir atvēlēts mieram un savs – karam. Un katrs muslims zina, ka cilvēks dzimst, lai cīnītos, ja ne fiziski, tad vismaz garīgi. Tie, kas šo likumu ignorē, agrāk vai vēlāk nokļūst verdzībā.

Sazvērestība pret Pravieti (s)

Nelielās grupās muslimi slepus pameta Meku, lai dotos uz Medīnu. Sakās hidžra (pārcelšanās/migrācija).

Kureiši nebija ar mieru vairs to paciest. Viena lieta bija būt ienaidniekiem pilsētas robežās, bet jau pavisam kas cits – kad ienaidnieki dodas uz ziemeļiem, lai apvienotos. Abu Taliba nāve atstāja Muhammadu (s) bez paša galvenā aizstāvja. Ja līdz šim kureišu vadoņus apturēja no senčiem mantotie beduīnu principi un bailes no asins atriebības, tad tagad viņi pieņēma lēmumu nogalināt Muhammadu (s). Abu Džahs piedāvāja vienkāršu plānu. No katras cilts tika izvēlēts viens gados jauns vīrs – viņiem visiem vienlaicīgi bija jānes nāvējošs dūriens Muhammadam (s), lai viņa asinis būtu pār viņiem visiem. Tādējādi hašimīti nevarētu nostāties pret visām ciltīm vienlaicīgi.

_____________________________

Autors: IslamReligion.com; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.compārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: http://www.islamreligion.com/articles/173/muhammad-s-biography-part-5/

(Article by: IslamReligion.com; this article has been translated by www.parislamu.com from the English article at http://www.islamreligion.com/articles/173/muhammad-s-biography-part-5/)