Esmu iemācījusies kaut ko apbrīnojamu. Ramadāns ir kā spēcīga un visaptveroša metafora mūsu dzīvei. Gluži tāpat kā dzīvē, arī Ramadānā mēs piedzīvojam grūtības. Mums ir jāatsakās no lietām, kuras mīlam (ēdiena, dzēriena, dzimumattiecībām), lai sasniegtu to, ko mīlam vēl jo vairāk (Dieva žēlastību un labpatiku). Mūsu lielākā prieka diena ir pašās beigās – pēdējā gavēņa beigās. Ramadānā, šī diena ir Īd-ul-Fitr. Mūsu dzīvēs, šī diena ir aizsaule. Lai gan šī lielākā prieka diena ir pašās beigās, Dievs dāvā mums mazus prieka brīžu, esot ceļā uz to. Ramadānā pirms Īd svētkiem, Viņš dod mums mazas ikdienas svinības – iftāru. Mūsu dzīvēs Viņš dod mums baudāmus brīžus, pirms sasniegsim patieso prieku aizsaulē. Šajā dzīvē, Viņš dod mums mieru caur lūgšanām un atbalstu caur mūsu ģimenēm. Uzticamu draugu. Elpu aizraujošu saulrietu un pilnmēness spožumu. Majestātiskus mežus un acis veldzējošu zaļumu mums visapkārt. Visi šie ir mazi iftāri pirms patiesajām dzīrēm.

Tāpēc mēs zinām, ka tas, kas gavē (atturoties gan no ēdiena, gan arī tā, ka Dievam nav tīkams), saņems dubultu prieku. Viens prieks ir laiks, kad beidzam mazo gavēni (atturēšanos no ēdiena) iftāra laikā. Otrs prieks būs tad, kad beigsim lielo gavēni (no visa aizliegtā), kad stāsimies Dieva priekšā.

No visa, ko mācāmies Ramadānā, ir tomēr kas tāds, par ko mēs bieži aizmirstam. Ja mēs pieļaujam kļūdas sākumā, ja pār mums guļas neizmantotu iespēju un nepiepildītu plānu nasta, mums tomēr vēl ir iespēja laboties. Iespēja atgriezties. Iespēja piecelties no mūsu garīgās rāpošanas un sākt iet – varbūt pat skriet – pretī finiša līnijai.

Neatkarīgi no tā, ko esam darījuši iepriekš, Viņš joprojām dod mums kļūt stipriem beigās, sniedzot mums pēdējo desmit dienu un Spēka/Liktens Nakts žēlastību.

Tieši tāpat tas ir arī dzīvē.

Neatkarīgi no tā, cik daudz ciešanu redzam sev apkārt, mūsu dzīvē ir arī prieks. Neatkarīgi no tā, cik tumšam laikam ejam cauri šobrīd, tas vēl nav gals; mēs joprojām varam kļūt stipri. Mēs joprojām varam piecelties kājās.

Lai Dievs padara mūs par tiem, kas, neskatoties uz mūsu sākumu, beidz kā stipri ticīgie.

Husn ul khaatima, ya Allah.

Īd mubarak jums visiem.

______________________________

Autore: Jasmīna Mogaheda (Yasmin Mogahed)