Ļauj Ramadānam uzņemt apgriezienus! Septiņi soļi, lai padarītu šo par tavu ražīgāko Ramadānu. Katru gadu, tuvojoties Ramadānam, parādās dažādi vebināri, lekcijas un aktivitātes, kas visas kalpo vienam mērķim: sagatavot tevi gada labākajam mēnesim. Es vienmēr esmu ticējusi, ka zināšanas nav spēks; zināšanas ir potenciāls spēks. Neatkarīgi no tā, cik daudz lekciju tu noklausies un cik
Gavēšana Muharrama mēnesī Pravietis Muhammads (s) teica: “Labākie gavēņi pēc Ramadāna mēneša ir tie, kas veikti Muharrama laikā.” Lai gan gavēšana Muharrama mēnesī nav obligāta, tas, kurš no savas brīvas gribas izvēlas gavēt, saņems bagātīgu Dieva atalgojumu. Saskaņā ar minēto hadīsu, gavēņi, kas veikti Muharrama mēnesī, ir visvairāk atalgotie nafl gavēņi (t.i., gavēņi, kas nav
Slava Dievam. Lai slava Dievam, pasauļu Kungam, un miers un svētība lai ir pār viņa Pravieti Muhammadu (s), visu praviešu zīmogu un vēstnešu vadoni, un arī pār viņa ģimeni un līdzgaitniekiem. Turpinot: Dieva mēnesis Muharrams ir lielisks un svētīts mēnesis. Tas ir pirmais hidžri kalendāra mēnesis un viens no svētākajiem mēnešiem, par kuriem Dievs saka
Manā darbavietā, priekšniekam ir sekojošs likums: ja es nejauši saplēšu glāzi, tad man tā ir jāaizvieto ar jaunu. Taču, ja es dusmās to pašu glāzi sviežu pa ofisa sienu, tad man tiks uzlikta soda nauda vai citāds sods. Šķirstot Kurānu, es atradu pantus, kas, liekas, ir iedvesmojuši mana priekšnieka ģeniālo likumu. Par gavēšanu, Dievs saka:
Kas mums jādara Lailat-ul-Kodr naktī un kad tā ir? Jautājums: Kas mums ir jādara Lailat-ul-Kodr naktī? Vai mums ir jāpilda lūgšanas, jālasa Kurāns un pravieša (s) sīra [biogrāfija], jāklausās lekcijas un jārīko mošejā svinības? Atbilde: Slava Dievam. Pirmkārt: Pēdējās desmit Ramadāna dienās, Dieva vēstnesis (s) centās tik ļoti vairot savu pielūgsmi, kā viņš to nedarīja
Esmu iemācījusies kaut ko apbrīnojamu. Ramadāns ir kā spēcīga un visaptveroša metafora mūsu dzīvei. Gluži tāpat kā dzīvē, arī Ramadānā mēs piedzīvojam grūtības. Mums ir jāatsakās no lietām, kuras mīlam (ēdiena, dzēriena, dzimumattiecībām), lai sasniegtu to, ko mīlam vēl jo vairāk (Dieva žēlastību un labpatiku). Mūsu lielākā prieka diena ir pašās beigās – pēdējā gavēņa
Ja godīgi, tad Ramadāna laiks manās mājās Stambulā vienmēr ir bijis vētrains. Ar vīru Ahmetu esam noskaidrojuši vispārpieņemto Ramadāna tradīciju, esam ierīkojuši savu Ramadāna gaidīšanas un praktizēšanas platformu. Beidzot, pāris gadus pēc La ilaha illa-llah Muhammadu-rasullu-llah čuksta, šo musulmaņu pasaulei lielāko gadskārtu notikumu es spēju pieņemt ar gaidīšanu. Pat tādu kā azartisku ilgošanos un drastisku,
Islāmu es pieņēmu 2009. gadā. Mans pirmais Ramadāns bija ļoti grūts, un es domāju, ka nu tiešām ‘pēdējā stundiņa jau klāt’. Es čīkstēju, sūdzējos, biju dusmīga un pat raudāju. Tikai īsi pirms Ramadāna es biju pieņēmusi islāmu un uzreiz sanāca gavēt. Mani piemeklēja arī nesmukas domas: kur esmu vispār iekūlusies; priekš kam man tās mocības
Pirms pagājušā Ramadāna, šo svēto mēnesi asociēju galvenokārt ar gavēšanu. Aizvadītajā Ramadānā gavēšana izpalika, jo gaidīju bērniņu, un šogad negavēšu sakarā ar krūts barošanu. Pieņemot lēmumu negavēt, pirmā ir atvieglojuma sajūta, kurai seko vainas apziņa, kas turpinās līdz pat Ramadāna noslēgumam. Galvā šaudās domas: vai mana situācija ir pietiekošs iemesls, lai negavētu. Jau tagad sāku
Domājot par Ramadānu, vispirms nāk prātā atmiņas no sarunas ar kādu muslimu par gavēšanu kādu laiku pirms pieņēmu Islāmu. „Kā – veselu mēnesi bez ēdiena un dzēriena no nakts tumsas līdz pat saulrietam? Tas nu ir pārspīlēti! Bez ēdiena – varētu, bet bez ūdens?! Tas taču ir neprāts!” līdzīgi vairākumam cilvēku, kas vēl paši nav
2374 
