1019 
Korāniskās pamācības: Mēs esam liecinieki paši pret sevi, pat ja mēģinām sevi attaisnot
Mēs mēdzam attaisnot savus vārdus un rīcību citu cilvēku priekšā, apstrīdēt nodomus un motivāciju, ko mums citi piedēvē pat tad, ja labi zinām, ka esam kļūdījušies vai tīšām izdarījuši ko nepareizu. Taču neraugoties uz to, ka citi pieņem mūsu attaisnojumus un strīdā nostājas mūsu pusēm, mēs labi apzināmies savu argumentu un rīcības patieso godīgumu.
Ja šajā dzīvē mums var izdoties pārliecināt citus par savu taisnību, tad nākošajā dzīvē atklāsies mūsu vārdu un darbu patiesā daba – nebūs iespējas attaisnot sevi ar viltībām.
Daudzi muslimi labi zina, kāda ir reliģisko tekstu un islāma zinātnieku nostāja konkrētos jautājumus, taču ne visi to pieņem to ar atklātu dvēseli. Ir muslimi, kas meklē jebkuru attaisnojumu nepildīt kādu islāma prasību, jo tā gluži vienkārši iet pret viņu iegribām.
Imāms Ibn Al-Kajjim ir teicis: “Kādas tik ēdes nav cilvēku dvēselēs no daudziem jo daudziem Korāna ajātiem! Cik gan stipri viņi vēlas, lai šo ajātu vispār nebūtu!”
Muslimam nepiedien šāda attieksme pret Visaugstākā Allāha un Viņa Pravieša (miers viņam un Dieva svētība) lēmumiem, it īpaši tad, ja viņi paši labi apzinās īsto iemeslu tam, kāpēc nevēlas sekot kādam islāma likumam. Īstena ticīgā pozīcija ir izteikta sekojošos Visaugstākā Allāha vārdos:
“Zvēru pie tava Kunga, viņi nenoticēs tikmēr, kamēr neizvēlēsies tevi par šķīrējtiesnesi visā tajā, kas viņu starpā rada domstarpības, nejutīs savās dvēselēs apgrūtinājumu no taviem lēmumiem un paklausīgi tiem nepadosies.” (Korāns, An-Nisā, 65)
Ir muslimi, kas tērē laiku, meklējot citu brāļu un māsu kļūdas, vienlaikus aizmirstot par pašu netikumiem. Katāda ir teicis: “Ja jūs gribētu, jūs ieraudzītu, cik labi viņi pārzin citu cilvēku trūkumus un pārkāpumus, bet ir tik nevērīgi pret pašu grēkiem.”
Reizēm mēs mēdzam taisnoties un racionalizēt savu rīcību, labi zinot, ka patiesībā mums nav taisnība. Imāms Ibn Teimija ir rakstījis par šo korānisko pamācību šādi: “Šādi cilvēki mēģina sevi attaisnot ar visvisādiem attaisnojumiem un visām varām cenšas pierādīt savu taisnību brīdī, kad paši labi zina, ka patiesība ir pavisam cita.”
Imāms Ibn Hazm raksta par saviem centieniem disciplinēt savu dvēseli: “Man pašam bija daži trūkumi. Taču es turpināju meklēt un lasīt par to, ko ir teikuši pravieši (Dieva svētība viņiem visiem) un labākie prāti mūsdienās un pagātnē par uzvedību un dvēseles disciplīnu, lai izdziedētu savu dvēseli. Un Visaugstākais Allāhs man palīdzēja iegūt lielāko daļu no tā visa. Būt godīgam pret sevi, būt garīgi disciplinētam un pareizi raudzīties uz faktiem ir iespējams tikai tad, ja mēs atzīstam patiesību. Lai kādu dienu tā kļūtu mums par pamācību, ja to vēlēsies Allāhs.”
Ja neglaimojam sev un esam pret sevi godīgi, Visaugstākais Allāhs palīdzēs mums atzīt grēkus un kļūdas. Tādi ir bijuši mūsu pravieši un taisnīgie ticīgie pirms mums.
Korānā mēs lasām par to, ko Ādams un viņa sieva teica pēc tam, kad bija ēduši no aizliegtā koka:
“Mūsu Kungs! Mēs izdarījām netaisnību pret sevi, un, ja Tu mums nepiedosi un par mums neapžēlosies, tad mēs būsim zaudētāji!” (Korāns, Al-Aaraf, 23)
Citviet mēs lasām, ka Visaugstākais Allāhs piedod tiem, kuri ir godīgi pret sevi un atzīstas savās kļūdās:
“Un [viņu vidū ir arī] citi, kas ir atzinušies savos grēkos, tādi, kas jaukuši labus darbus ar sliktiem. Allāhs piedos tiem, jo Allāhs ir Piedodošs un Žēlojošs.” (Korāns, At-Tauba, 102)
Vērts iegaumēt:
- Tava dvēsele šajā dzīvē vēl ir tavā varā. Disciplinē un māci to.
- Nenodarbojies ar citu cilvēku trūkumiem, jo tā tu vari aizmirst par saviem.
- Lasi par to, kā audzināja sevi taisnīgi cilvēki pirms tevis, un seko viņu piemēram.
__________________________________________________
Autors: Salmāns Abū Dāvūds; sagatavots pēc profesora Umara Abdullāha Al–Mukbila grāmatas “Korāniskās pamācības”.
Citas Korāniskās pamācības:
Korāniskās pamācības 1: Sakiet cilvēkiem labu