Kas ir Kristietības Trīsvienības koncepta avots?

Visas trīs monoteiskās reliģijas – Jūdaisms, Kristietība un Islāms – it kā dala vienu pamatkoncepciju – ticību Dievam kā Augstākai Būtnei, Radītājam un Visuma Uzturētājam. Islāmā zināms kā tauhīds, šo konceptu par Dieva Vienotību tika uzsvēris Mozus Bībeles pantā, kas zināms kā „Šema” vai Jūdu ticības apliecība: „Klausies, Izraēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs.”(5 Mozus 6:4)

To vārdu pa vārdam apmēram 1500 gadus vēlāk atkārtoja Jēzus, kad viņš teica: „Augstākais (bauslis) ir: klausies, Izraēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs.” (Marka 12:29)

Muhameds nāca apmēram 600 gadus vēlāk, nesot atkal to pašu vēsti: “Un jūsu Pielūdzamais ir vienots Dievs, nav cita vērta pielūdzamā, kā tik Viņš, Visžēlīgākais, Žēlojošais.” (Kurāns 2:163)

Tomēr Kristietība ir novirzījusies no koncepta par Dieva Vienotību neskaidrā un noslēpumainā doktrīnā, kas tika formulēta 4. gadsimta laikā. Šī doktrīna, kas turpina būt pretrunu avots gan Kristietības iekšienē, gan ārpus tās, ir zināma kā Trīsvienības Doktrīna. Vienkārši sakot, Kristietības Trīsvienības doktrīna apgalvo, ka Dievs ir trīs dievišķu personu apvienojums – Tēvs, Dēls un Svētais Gars – vienā dievišķā būtnē.

Ja šāds priekšstats, izteikts parastā, vienkāršā valodā, skan mulsinoši, doktrīnas īstā teksta puķainā valoda piešķir vēl lielāku noslēpumainību šim jautājumam:

“…Mēs godājam vienu vienīgo Dievu trīsvienībā un trīsvienību vienā vienīgā dievībā…

Jo viena ir Tēva, otra – Dēla un trešā – Svētā Gara persona, bet Tēva, Dēla un Svētā Gara dievišķā Būtne ir viena vienīga…

Tomēr nav trīs Dievu, bet viens vienīgs Dievs. … Tāpat nav trīs neradītu un trīs bezgalīgu, bet tikai viens neradīts un viens bezgalīgs. (..)” ( izvilkums no Atanāzija ticības apliecības)

Tagad saliksim to visu kopā citādā formā: Dievs Tēvs plus viena persona, Dievs Dēls plus viena persona, Dievs Svētais Gars ir vienāds ar vienu personu, Dievs-Kas? Vai tas ir latviski, vai tā ir kaut kāda buldurēšana?

Ir zināms, ka Atanāzijs, bīskaps, kas formulēja šo doktrīnu, ir atzinies – jo vairāk viņš par šo jautājumu rakstījis, jo nespējīgāks kļuvis skaidri izpaust savas domas par to.

Kā šāda mulsinoša doktrīna radās?

Trīsvienība Bībelē

Atsauces uz Trīsvienību Bībelē ir ļoti nelielas, lai neteiktu, ka nekādas.

Mateja Evaņģēlijā 28:19, mēs redzam, ka Jēzus liek saviem mācekļiem iet un sludināt visām tautām. Lai arī šis „Lielais Uzdevums” min trīs personas, kas vēlāk kļuva Trīsvienības sastāvdaļas, frāze”…kristīdami tās Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”, ir ļoti skaidri redzams , ka tas ir Bibliskā teksta papildinājums – tas ir, tie nav patiesie, faktiskie Jēzus vārdi, uz ko norāda divi faktori:

1) Kristības agrīnajā baznīcā, kā ir aprakstīts Pāvila vēstulēs, notika tikai Jēzus vārdā;

2) „Lielais Uzdevums” ir atrodams pirmajā evaņģēlijā, ko sarakstījis Marks, kurā nav minēts Tēvs, Dēls un Svētais Gars (skat. Marka 16:15)

Otru (vienīgo) atsauci Bībelē uz Trīsvienību var atrast Jāņa 1.vēstulē 5:7. Mūsdienu Bībeles zinātnieki tomēr atzinuši, ka frāze:

„Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens” (1Jāņa 5:7)

pavisam noteikti ir vēlāks pielikums Bibliskajam tekstam un tas nav atrodams nevienā mūsdienu Bībeles versijā.

Tāpēc var redzēt, ka dievišķu būtņu Trīsvienības koncepts nav Jēzus vai kāda cita Dieva pravieša izvirzīta ideja. Šī doktrīna, kas tiek pierakstīta kristiešiem visā pasaule, ir pilnīgi mākslīgas izcelsmes.

Doktrīna iegūst formu

Lai gan Pāvils no Tarsas, cilvēks, kuru ar pilnām tiesībām var uzskatīt kā patieso Kristietības dibinātāju, formulēja daudzas Kristietības doktrīnas, Trīsvienības doktrīna starp tām nebija, tomēr viņš lika pamatu tai, kad izvirzīja ideju par Jēzu kā „dievišķu Dēlu”. Galu galā Dēlam ir vajadzīgs Tēvs, un kurš gan būs tas izpausmes līdzeklis Dieva atklājumiem cilvēkam? Būtībā Pāvils nosauca galvenos spēlētājus, bet vēlāk Baznīcas cilvēki salika šo lietu pa ‘plauktiņiem’.

Tertuliāns, 3. gadsimta Baznīcas advokāts un prezbiters Kartāgā, bija pirmais, kas lietoja vārdu ‘Trīsvienība’, kad viņš izvirzīja teoriju, ka Dēls un Gars piedalās Dieva esamībā, bet visi ir būtībā viens ar Tēvu.

Formālā doktrīna ir sastādīta

318. gadā strīds par Trīsvienības jautājumu izraisījās starp diviem baznīcas vīriem no Aleksandrijas: Ariju – draudzes prezbiteri un bīskapu Aleksandru. Strīdā iesaistījās imperators Konstantīns.

Lai gan Kristietības dogma imperatoram Konstantīnam bija pilnīgs noslēpums, viņš saprata, ka vienota baznīca ir nepieciešama spēcīgai valstij. Kad sarunas nespēja atrisināt strīdu, Konstantīns sasauca pirmo ekumēnisko koncilu Baznīcas vēsturē, lai atrisinātu šo jautājumu uz visiem laikiem.

Sešas nedēļas pēc tam, kad 325.gadā Nikajā kopā bija sanākuši 300 bīskapi, tika izkaldināta Trīsvienības doktrīna. Kristiešu Dievam tagad bija trīs būtības vai dabas – Tēva, Dēla un Svētā Gara formā.

Baznīca uzstāda prasības

Neskatoties uz Konstantīna lielajām cerībām, jautājums tomēr nebija ne tuvu atrisināts. Arijs un jaunais Aleksandrijas bīskaps Atanazijs sāka strīdu par Trīsvienības jautājumu pat tad, kad Nikajas ticības apliecība jau bija parakstīta. Turpmāk par ‘arianisma’ sekotāju tika saukts ikviens, kas nesekoja Trīsvienības doktrīnai.

Tikai 451.gadā Halkēdonas Koncilā ar Pāvesta atbalstu Nikajas/ Konstantinopoles ticības apliecība kļuva autoritatīva. Debates par šo jautājumu vairs netika pieļautas; teikt kaut ko pret Trīsvienību tika uzskatīts par zaimošanu un tādēļ prasīja bargus sodus, kas sniedzās no sakropļošanas līdz nāvei. Kristieši sāka vērsties pret kristiešiem, sakropļojot un nogalinot tūkstošiem, atšķirīgā viedokļa dēļ.

Debates turpinās

Brutāli sodi un pat nāve neapturēja strīdus pat Trīsvienības Doktrīnu, šādi strīdi turpinās pat mūsdienās. Vairākums kristiešu, kad viņiem lūdz izskaidrot šo viņu ticības fundamentālo doktrīnu, nevar piedāvāt neko vairāk kā : „Es tai ticu, jo man tā mācīja.” To vienmēr skaidro kā ‘noslēpumu’, tomēr Bībelē, 1.vēstulē Korintiešiem 14:33 ir teikts:

“Jo Dievs nav apjukuma autors.” (1Kor 14:33)

Kristietības Unitāriešu konfesija vienmēr ir turējusies pie Ariusa mācības, sakot, ka Dievs ir viens, viņi netic Trīsvienībai. Tā rezultātā lielās kristiešu konfesijas ienīst (sajūt riebumu) pret viņiem un Nacionālā Baznīcu padome ir atteikusies viņus uzņemt savā savienībā. Unitārismā tic, ka kristieši kādu dienu atgriezīsies pie Jēzus mācības:

„.. tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.” (Lk 4:8)

Islāms un Trīsvienības jautājums

Kamēr kristiešiem ir problēmas definēt Dieva būtību, Islāmā šādu problēmu nav:

„Nudien neticēja tie, kas teica: „Patiesi, Allāhs ir trešais no trijiem!”. Taču nav nekāda pielūdzamā, izņemot vienu pielūdzamo.” (Kurāns 5:73)

Ir vērts piezīmēt, ka Bībele arābu valodā lieto vārdu Allāhs, runājot par Dievu. Suzanna Hanīfa savā grāmatā „Kas ikvienam jāzina par Islāmu un Muslimiem” (Library of Islam, 1985), saka diezgan kodolīgi:

„Dievs nav pīrāgs vai ābols, kuru var sadalīt trīs trešdaļās, kas veido vienu veselu. Ja Dievs ir trīs personas vai viņam ir trīs daļas, tad Viņš pavisam noteikti nav Viena, Vienreizēja un Nedalāma būtne, kas Viņš ir un kam Kristietība sakās ticam.” [1]

Skatoties no cita viedokļa, Trīsvienība apzīmē Dievu kā esošu no trim atsevišķām vienībām – Tēva, Dēla un Svētā Gara. Ja Dievs ir Tēvs un arī Dēls, Viņš būtu arī Tēvs Pats Sev, jo Viņš ir Viņa dēls. Tas nav īsti loģiski.

Kristietība pretendē būt monoteiska reliģija. Monoteismam tomēr ir pamata pārliecība, ka Dievs ir Viens; Islāms Kristietības Trīsvienības doktrīnu – Dievs ir Trīs Vienā – uzskata kā politeisma formu. Kristieši negodā tikai vienu Dievu, viņi godā trīs dievus.

Šo apsūdzību kristieši neuzņem viegli. Viņi savukārt apsūdz muslimus, ka tie pat nezina, kas ir Trīsvienība, norādot, ka Kurāns apraksta Trīsvienību, kurā Allāhs būtu Tēvs, Jēzus kā Dēls un Marija viņa māte. Kamēr Marijas godināšana ir Katoļu Baznīcas izdomājums kopš 431.gada, kad viņai Efezas koncilā tika dots tituls „Dieva Māte”, tuvāka to Kurāna pantu (āju) izpēte, kurus visbiežāk citē kristieši, lai pamatotu savas apsūdzības, parāda, ka tā vienkārši nav taisnība, ka Kurāns godinātu Mariju kā Trīsvienības ‘locekli’.

Lai gan Kurāns nosoda gan Trinitārismu (Kurāns 4:171; 5:73) [2], gan Jēzus un viņa mātes Marijas pielūgsmi (Kurāns 5:116) [3], nekur tas neidentificē reālos kristietības Trīsvienības trīs komponentus. Kurāna nostāja ir – nav svarīgi KAS vai KURŠ veidoja doktrīnu; svarīgi ir, ka pats Trīsvienības priekšstats ir apvainojums jēdzienam ‘Viens Dievs’.

Noslēgumā mēs redzam, ka Trīsvienības doktrīna ir cilvēku izdomāts priekšstats; bet nekādus Dieva dotus sodus saistībā ar šo jautājumu nevar atrast, jo visai idejai par svētās Trīsvienības dievišķajām būtnēm nav vietas monoteismā. Kurānā, kas ir Dieva Pēdējā Atklāsme cilvēcei, mēs varam atrast Dieva nostāju skaidri izteiktu vairākos daiļrunīgos pantos:

“(..) jūsu pielūdzamais ir tikai viens pielūdzamais (Dievs). Tāpēc tas, kurš cer sastapt savu Kungu, lai dara labus darbus un nepiedēvē kalpošanā (kalpojot) savam Kungam nevienu.” (Kurāns 18:110)

“(..) neizdomā citu pielūdzamo līdzās Dievam, jo citādi tiksi iemests Ellē pazemots un atstumts..” (Kurāns 17:39)

Jo Dievs mums saka atkal un atkal Savā Vēstī, kas izskan cauri visiem Viņa atklātajiem rakstiem:

“Un Es esmu jūsu Kungs, tāpēc kalpojiet Man (Vienam).” (Kurāns 21:92)

________________________________________

Atsauces:

[1] What Everyone Should Know About Islam and Muslims (Library of Islam, 1985) (pp. 183-184)

[2] “Ak, Raksta ļaudis! Nepārspīlējiet savā reliģijā un sakiet uz Allāhu tikai patiesību: Al-Masīh (Mesija-Kristus), Īsā (Jēzus) Marjamas (Marijas) dēls vien tikai Allāha sūtnis, Viņa vārds, kuru Viņš sūtīja Marjamai (Marijai) un gars no Viņa. Tāpēc ticiet Allāhā un Viņa sūtņos un nesakiet: „Trīsvienība!”, izbeidziet, tas ir labāk jums pašiem. Allāhs ir tikai vienots Dievs! Cik tāls Viņš ir no nepilnībām, lai Viņam būtu kāds dēls! Viņam pieder viss, kas debesīs un viss, kas uz zemes, un pietiek ar Allāhu kā Rūpētāja. ” (Korāns 4:171)

[3] “Un (bīstieties Dienu) kad pateiks Allāhs: „Ak, Īsā (Jēzus), Marjamas(Marijas) dēls! Vai tas biji tu, kas teica ļaudīm – ņemiet mani un manu māti par diviem pielūdzamiem bez Allāha?”. Viņš atbildēs: „Cik tāls Tu esi no tā! Nebija man teikt to, uz ko man nav tiesību, ja es to teicu, tad Tu to zini, Tu zini visu to, kas manī, bet es nezinu to, kas Tevī. Patiesi, Tu esi Tas apslēptā Zinātājs!”” (Korāns 5:116)

======

Piebilde:

Islāmā neuzskata, ka attiecīgie četri Evaņģēliji autentiski pārstāsta Jēzus dzīvi un teikto. Tajos var būt daļa patiesības, kura ir sajaukta ar piedomājumiem. Visi vadoši mūsdienu Bībeles pētnieki atzīst, ka četru Evaņģēliju autori nav notikumu aculiecinieki un nav no 12 apustuļiem.

Tāpat arī Islāmā neuzskata, ka Vecās Derības grāmatas, kuru autorība ir piedēvēta attiecīgajiem Dieva praviešiem, neatbilst šīm pretenzijām. Šīs grāmatas satur daļu no praviešu vēstis un sacītā, bet tas ir sagrozīts un oriģināli nozaudēti.

______________________________

Raksta autore: Aiša Brauna; uz latviešu valodu tulkoja: Marjama B.