Procentu likmes un to loma sadzīvē un ekonomikā

Ievads

Ikviens no mums kā arī sabiedrība kopumā labi pazīst terminus ‘procenti’ un ‘procentu likme’[i], tādēļ nav īpašas vajadzības pēc papildu paskaidrojuma. Mūsdienu kapitālisma sabiedrībā procenti ir kļuvuši par akceptētu un vispārpieņemtu parādību. Grūti iedomāties kādu, kurš apzināti nostātos pret šo parādību un atteiktos no finansiālām darbībām, kurās ir procentu likmes. Tomēr šādi cilvēki ir – tie ir muslimi, kuri ievēro islāma likumus.

Muslimi neiesaistās finansiālās darbībās, kurās ir procentu likmes, jo viņiem to aizliedz reliģija. Muslimi pilnībā paļaujas uz Dieva gudrību un zināšanām, nelokāmi ticot, ka Dievs neko neaizliedz vienkārši tāpat. Šim aizliegumam ir vairāki iemesli, dažus no kuriem mēs arī izskatīsim.

Mūsdienu pasaule visādi veicina un dažreiz arī uzstājīgi uzspiež procentu likmju  izmantošanu. Diemžēl, nespēdami noturēties pret šo spiedienu, daudz muslimu ļaujas kārdinājumam, attaisnojoties ar itkā saprātīgām atrunām.

Tādēļ šajā rakstā mēs pievērsīsimies islāma viedoklim par procentiem, kurš ir pamatots uz Korānu un Sunnu, un mēģināsim tikt skaidrībā, vai tiešām argumenti procentu likmju labā ir pamatoti.

Dieva žēlsirdība cilvēkiem

Saskaņā ar islāma mācībām, Dievs savā žēlsirdībā deva cilvēkam vadību, kura iekļauj visus dzīves aspektus: pielūgsmi, ģimenes dzīvi, starptautiskas attiecības, ekonomiku, kara darbību u.tml. Šodien muslimi atšķiras ar to, ka viņi joprojām tic šādai dievišķai vadībai laikā, kad tik daudzi citi izvēlas atteikties vai neuztvert nopietni savu reliģiju likumus attiecībā uz sadzīves darbībām.

Ir vairāki iemesli tam, kādēļ muslimi neseko tajās pašās sliedēs, kurās ir aizgājuši jau daudzi sekulāri jūdi un kristieši. Viens no svarīgākajiem iemesliem ir muslimu pārliecība, ka viņiem dotā Dieva atklāsmes gramata nav laika gaitā mainījusies – tajā nav izmainītas pat visniecīgākās lietas un nav klāt nākuši nekādi papildinājumi. Tādēļ ticīgajiem nav nepieciešamības labot kļūdas, kuras itkā būtu radušās cilvēcisko faktoru rezultātā, kā uz to reizēm pastāv sekulāri jūdi un kristieši.

Otrkārt, muslimu priekšā vēl neviens nav licis kaut nedaudz saprātīgus argumentus, ka viņu reliģija ir novecojusi un nav praktizējama mūsdienās. Piemēram, islāmā nebija reliģijas un zinātnes konfliktu, kas liktu zaudēt uzticību baznīcai, kā tas notika Rietumos.[1] Daudzi, dažkārt pat muslimi, aicināja ieviest izmaiņas islāmā, balstoties uz, maigi izsakoties, nesaturīgiem argumentiem. Lielisks piemērs vienam no tiem – procenti.

Pēdējā laikā islāms bieži nokļūst mediju redzes lokā, neskatoties uz to, saskaņā ar šī raksta autora pieredzi, ka daudzi ne-muslimi nav pazīstami ar islāma pozīciju attiecībā uz procentu likmēm. Tādēļ centīsimies izgaismot šo svarīgo jautājumu, kas nav vis nenovecojusi “viduslaiku” tēma, bet gan ārkārtīgi aktuāla mūsdienu realitāte.

_______________________________

[1] Klasisks vēsturisks darbs, kurā tiek izskatīts konflikts starp reliģiju un zinātni – Džona Viljama Drapera grāmata “Reliģijas un zinātnes konflikta vēsture” (John William Draper, «History of the conflict between religion and science»). Piebilde – faktiski, grāmatas nosaukums nav precīzs, jo attiecas uz reliģijas un zinātnes konfliktu Eiropā. Grāmatā “Eiropas intelektuālā attīstība” (John William Draper, «History of the intellectual development of Europe») tas pats Džons Viljams Drapers dala Eiropas vēsturi uz ticības gadsimtu, pēc kuras sekoja saprāta gadsimts, ar to pasvītrojot atšķirības kristietībā (līdzīgi kā Jūdaismā): “saprāts” un “zinātne” pret “ticību”. Šāda pretestība Islāmā nekad nav bijusi. Patiesībā, Islāma piekrišana zinātnei, ar mūsdienu atklājumiem – tas ir tas, kas daudzus pievilināja Islāmā. Piemēram tas kurš nebija muslims – Taivānā,Čhīanmaiuniversitātes profesors Tejatats Tejasens izpētīja savstarpējās attiecības starp Islāmu un mūsdienu zinātni un izdarīja sekojošus secinājumus:

“Pēdējos trīs gadus es interesējos par Korānu… Pamatojoties uz saviem pētījumiem.. es ticu, ka visam, kas ir uzrakstīts Korānā pirms 14 gadsimtiem, ir jābūt patiesībai, kuru var pierādīt ar zinātniskām metodēm. Ņemot vērā, ka Pravietis Muhammeds neprata ne rakstīt, ne lasīt, viņš, noteikti, bija Sūtnis, kurš līdz mums noveda patiesību, kuru viņam kā atklāsmi nosūtīja Radītājs… Tādēļ domāju, ka ir pienācis laiks pateikt (te profesors pasaka Islāma ticības liecību)” (No I.A.Ibrahima “Īss Ilustrēts Gids Islāma Izprašanai” grāmatas (“A brief illustrated guide to understanding Islam” izdevējs: Houston: Darussalam, 1997).

www.islam-guide.com Darbs pilnībā ir pieejams šai saitā. (Ibrahims summē daudzu mūsdienu zinātnieku secinājumus).

__________________________________

[i] Procenti ir naudas summa, ko nopelna aizdevējs, tā ir atlīdzība par atļauju aizņēmējam izmantot viņa naudu un par izdevuma atmaksas gaidīšanas laiku. Kad cilvēks aizņemas naudu, procenti parasti tiek izmaksāti no pamatsummas. Maksas lielums procentos par aizņēmumu vai noguldījumu bankā tiek saukts par procentu likmi.

_________________________________

Autors: Jamal al-Din Zarabozo; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā krieviskās versijas, kas atrodama:https://www.islamreligion.com/ru/articles/538/

(Article by:Jamal al-Din Zarabozo; this article has been translated by www.parislamu.com from the Russian article at https://www.islamreligion.com/ru/articles/538/ )