Tas ir tas pats akmens, uz kura pravietis Ibrāhīms Ābrahams pakāpās kopā ar dēlu Ismāīlu (Išmaēlu), būvējot Kābu, kad Kābas siena bija pārāk augsta. Pabeidzis būvēt vienu sienu, Ibrahīms pielika akmeni pie nākamās un turpināja būvēt, līdz visas četras Kābas sienas bija pabeigtas. Allāhs vēlējās, lai akmens saglabāja pēdas nospiedumu, kā atgādinājumu viņa pēctečiem.

Pravietis Muhammads (s) ir teicis: „Šis akmens ir Ibrāhīma vieta. Savā žēlastībā Allāhs padarīja to mīkstu. Ibrahīms stāvēja uz akmens, un Ismāīls viņam padeva būvakmeņus.”

Reiz Umars ibn Al-Khatābs jautāja pravietim (s): „Kāpēc muslimi neveic lūgšanas Ibrāhīma vietā?”

Tad Visvarenais Allāhs sūtīja Kurāna pantu:

Un [piemini], kad Mēs pataisījām šo Namu [Kābu] par atgriešanās un drošuma vietu ļaudīm, un ņemiet Ibrahīma stāvēšanas vietu par lūgšanu vietu! Un [piemini, kad] Mēs noslēdzām derību ar Ibrāhīmu un Ismāīlu par to, ka viņi abi attīrīs Manu Namu tiem, kuri [to] apies, kuri [tur] nodosies kalpošanai, kuri [tur] klanīsies un kuri [tur] kritīs pie zemes. (Kurāns 2:125)

At-Tabari komentē šo pantu sekojoši: „Ir norādīts veikt lūgšanu, tomēr nav norādīts, lai tam pieskartos.”

Džabrīls stāstīja, ka pravietis Muhammads (s) esot teicis: „Dievs piedos visus grēkus tam cilvēkam, kurš veiks tavāf apkārt svētajai Kābai (apies apkārt Kābai septiņas reizes) un pēc tā veiks divus rakā (lūgšanu ciklus) pie Ibrāhīma vietas, pēc tam dzers ūdeni no Zamzama avota.” (Tafsīr Vāhidī)

Pravieša (s) laikā šis akmens bija daļa no Kābas; kalifs Umars to pārcēla, lai atbrīvotu vairāk vietas svētceļotājiem un atvieglotu tiem tavāfa (apiešanas ap Kābu) veikšanu. Visi pravieša (s) līdzgaitnieki atbalstīja šo rīcību. Šodien pār Ibrāhīma vietas ir uzlikts kristāla kupols ar marmora pamatni un restēm. Kupola diametrs – 80 cm, augstums – 1 m, makām (vietas) augstums kopā ar pamatni – aptuveni 3 m.

Svētceļnieks, kurš veic tavāfu, var ielūkoties iekšienē un ieraudzīt pravieša Ibrāhīma pēdu nospiedumu.

—————————————-
Raksta autors: E. M. Zigašins