Vai islāms apspiež sievietes?

Vairāk kā četrpadsmit gadsimtus tālā pagātnē, islāms deva sievietēm tiesības, par kurām viņu Eiropas laika biedrenes nespēja pat iedomāties. Izaicinošs apgalvojums! Apgalvojums, kuru pēdējo trīsdesmit gadu laikā atkārtoti ir teikuši gan islāmu pieņēmušie, gan arī muslimu rakstnieki, akadēmiķi un izglītības darbinieki visā pasaulē. Par sieviešu tiesībām, pienākumiem un izvēles iespējām ir spriests gan grāmatās, rakstos un esejās, gan arī runāts lekcijās. Tomēr diemžēl ir grūti pārliecināt pasauli, ka islāms neapspiež sievietes. Virsraksti kliedz par apspiešanu, un vārdi ‘muslims’, ‘sieviete’ un ‘apspiešana’ liekas ir kļuvuši par neglābjamu savienojumu.

Neatkarīgi no tā, ko muslimu sievietes saka vai dara, lai pārliecinātu pasauli par pretējo, tādi vārdi kā hidžābs, burka, poligāmija un Šariāts liekas nespēj darīt neko vairāk, kā vien pārliecināt cilvēkus, ka islāms apspiež sievietes. Pat izglītotas sievietes, kas ievēro hidžāba noteiktās ģērbšanās normas, nespēj šos mītus izkliedēt. Sievietes, kas ievēro Rietumos ierastās uzvedības normas un pilda modernās pasaules diktētās lomas, bauda sabiedrības atzinību. Savukārt sieviete, kas apklāj galvu ar hidžābu un kuras prioritāte ir reliģija, nevis pasaulīgie sasniegumi, tiek nekavējoties uzskatīta par apspiestu. Rodas jautājums: vai kas līdzīgs notiek arī ar citām reliģijām piederošām ticīgām sievietēm? Vai visu reliģiju godbijīgas sievietes tiek uzskatītas par apspiestām? Jeb varbūt tas ir tā tikai islāma gadījumā?

Visatpazīstamākā muslimu sievietes pazīme ir galvassega jeb hidžābs; tas ir arī apģērba gabals, kas daudzus vedina domāt, ka islāms apspiež sievietes. Lai gan islāma zinātnieki vienbalsīgi atzīst, ka atturība apģērbā un galvas apklāšana ir obligātas, lielākajai daļai muslimu sieviešu jautājums par to, kā ģērbties, ir viņu pašu brīva izvēle. Sievietes, kas izvēlas valkāt hidžābu, uzskata to par savām tiesībām, nevis nastu, un daudzas raksturo šo izvēli kā atbrīvošanos no vajadzības pakļauties nereāli stereotipiskiem mediju diktētiem sieviešu tēlu ideāliem.

Ko gan tieši muslimu sievietes saka par apspiešanu? 2005. gadā World Gallup1 aptauja ar nosaukumu “Ko sievietes vēlas: uzklausot muslimu sieviešu balsis” atklāja, ka lielākā daļa aptaujāto sieviešu (galvenokārt muslimu valstīs dzīvojošo) nožēlo vienotības trūkumu muslimu pasaulē, ekstrēmismu, kā arī politisko un ekonomisko korupciju. Galvassega, jeb hidžābs, vai jebkāds cits augumu vai seju apklājošs apģērbs, ko bieži min sakarā ar apspiešanu, netika pat pieminēts.

Aptaujas rezultāti secināja, ka “… lielākā daļa muslimu pasaules sieviešu labi apzinās, ka viņām ir tādas pašas spējas un viņām pienākas tādas pašas tiesības kā vīriešiem. Vairums sieviešu astoņās aptaujātajās valstīs tic, ka sievietes var pašas izdarīt izvēli vēlēšanās, strādāt jebkurā profesijā, ko viņas ir apguvušas, un pat piedalīties augstākā līmeņa valsts pārvaldē.”

Islāms paaugstināja sieviešu tiesības sabiedrībā – viņas vairs nebija tikai īpašums, ko viņu tēvi nodeva tālāk viņu vīriem. Viņas kļuva vienlīdzīgas ar vīriešiem, iegūstot tiesības un pienākumus, kas atspoguļoja viņu cilvēcisko dabu. Diemžēl visā pasaulē, muslimu sievietes cieš no vietējās kultūrās balstītām tradīcijām, kas nav saskaņā ar islāmu. Lai gan daudzi pie varas esoši cilvēki un grupas pastāv uz to, ka viņi ir muslimi, viņi neseko islāma principiem. Kad mediji runā par goda slepkavībām, dzimumorgānu izkropļošanu, piespiedu laulībām, izvarošanas upuru sodīšanu, sieviešu ieslodzīšanu mājās vai to, ka viņām tiek liegta izglītība, viņi patiesībā runā par vīriešiem un sievietēm, kas neapzinās sieviešu patieso statusu islāmā.

Ak jūs, kuri noticējāt! Jums nav atļauts mantot sievietes pret [viņu] gribu. Un neturiet viņas [nospiedošos apstākļos], lai atņemtu daļu no tā, ko jūs viņām devāt, ja tikai viņas neizdarīs klaju netiklību. Un dzīvojiet ar viņām pa godam. Un, ja viņas jums nepatiks, tad varbūt jums kaut kas nepatīk, bet Allāhs ielika tajā daudz laba. (Kurāns 4:19)

Islāms pieprasa, lai pret sievietēm attiektos ar cieņu, godinātu viņas un nodrošinātu viņām taisnīgumu. Tas noliedz jebkāda veida apspiešanu. Islāmā sievietēm, gluži tāpat kā vīriešiem, ir pavēlēts ticēt Dievam un Viņu pielūgt. Sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem arī attiecībā uz atalgojumu, ko viņas saņems aizsaulē.

Bet, ja kāds, ticīgs būdams, izdara kādus labus darbus, vai viņš ir vīrietis vai sieviete – tad tie [ir tie, kuri] ieies Paradīzē un viņiem nenodarīs netaisnību pat dateles kauliņa plēves [lielumā]. (Kurāns 4:124)

Islāms dod sievietēm tiesības uz savu privātīpašumu, kontroli pār savu naudu, pirkšanu un pārdošanu, kā arī dāvanu došanu un labdarību. Nevienam nav atļauts pārņemt sievietes pārziņā esošo turību bez viņas piekrišanas. Islāms dod sievietēm tiesības uz mantojumu. Muslimu sievietēm ir tiesības uz izglītību; tiekšanās pēc zināšanām un to apguve ir ikviena muslima pienākums, neatkarīgi no tā, vai tas ir vīrietis, vai sieviete.

Muslimu sievietēm ir tiesības pieņemt vai atraidīt laulību piedāvājumus pēc viņu pašu vēlēšanās, un no precētām sievietēm netiek prasīts, lai viņas finansiāli uzturētu ģimeni. Strādājošas precētas sievietes var brīvi izvēlēties, vai viņas grib vai negrib piedalīties mājsaimniecības izmaksu segšanā. Sievietēm ir tiesības pieprasīt šķiršanos, ja tas kļūst nepieciešams.

Pravietis Muhammads (s) teica: “Iepriekš precētu sievieti nevar izprecināt, vispirms neaprunājoties ar viņu pašu; un jaunavu nevar izprecināt pirms nav iegūta viņas pašas piekrišana.” Ļaudis jautāja: “Ak, Dieva pravieti! Kā gan mēs varam zināt viņas piekrišanu?” Viņš atbildēja: “Viņas klusēšana (norāda uz viņas piekrišanu).” (Bukhari)

Tēvs izprecināja savu iepriekš precētu meitu, un viņai šī laulība nebija pieņemama. Tāpēc viņa aizgāja pie Dieva pravieša (s), un viņš pasludināja šo laulību par spēkā neesošu. (Bukhari)

Islāms nosaka, ka sieviete ir jāciena. Viņām ir tiesības uz miera pilnu dzīvi, bez jebkādas agresijas un varmācības. Nevienam nav tiesību nostādīt sievietes zemāk, nekā viņas pašas to vēlas.

Diemžēl ir gadījumi, kad muslimu sievietes tiek apspiestas; tomēr ir jāņem vērā tas, ka visā pasaulē, neatkarīgi no reliģijas vai tautības, ir vīrieši, kas slikti attiecas pret sievietēm. Ja var teikt, ka kāda konkrēta valdība apspiež sievietes, vai kādas konkrētas valsts vīrieši atļaujas sist sievietes, tad tomēr ir nepareizi apgalvot, ka islāms apspiež sievietes. Ja sievietēm tiktu nodrošinātas islāmā noteiktās tiesības, kuras viņām ir devis Dievs, tad globālā mēroga sieviešu apspiešana izzustu nebūtībā.

Pravietis Muhammads (s) teica: “Neviens cits, kā vien cēls vīrietis, attiecas pret sievietēm ar cieņu. Un neviens cits, kā vien nekrietns vīrietis, attiecas pret sievietēm apkaunojoši.” (At Tirmidhi)