Studējot citas reliģijas, mēs apzināmies islāma svētību, jo tas nesaista dievbijību ar cilvēka dabisko vēlmju noliegšanu. Patiesībā, Islāms mudina tā sekotājus izgreznot sevi, kad viņi pielūdz Dievu:
“Ak, Ādama dēli! Ņemiet savus rotājumus katras lūgšanas vietā un laikā…” (Kurāns 7:31)
Nākamajās pantā, Dievs saka:
“Saki: ‘Kas aizliedza Allāha rotājumus, kurus Viņš izveda Saviem kalpiem, un tīru un labu pārtiku?’” (Kurāns 7:32)
Tādēļ Muslimiem vajadzētu paturēt prātā, ka islāms nesaista dievbijību ar nevīžīgu izskatu.
Pravieša (s) dzīves laikā, cilvēki izdaiļoja sevi visdažādākajos veidos – dažus veidus Islāms iedrošināja un atbalstīja, savukārt citus aizliedza, jo tie bija pretrunā ar cilvēka dabu.
Piemēram, pravieša Muhammada (s) laikā, cilvēki mēdza krāsot matus. Džabīrs Ibn Abdullāhs ir atstāstījis, ka Mekas ieņemšanas dienā tika atvests Abu Kuhafa, kura mati bija balti kā taghama (augs, kuram ir balti ziedi un augļi). Dieva Vēstnesis (s) teica: “Maini to pret ko citu, bet izvairies no melnā.” (Muslims)
Tiek atstāstīts, ka Pravietis (s) ir teicis: “Ebreji un kristieši savus matus nekrāso, atšķirietis no viņiem.” (Bukhari)
Pravietis (s) arī ieteica, kuras krāsas lietot. Abu Zharr atstāstīja, ka Pravietis (s) teica: “Labākās lietas, ar kurām mainīt sirmo matu krāsu, ir henna un katam (hennai līdzīgs augs, kas tiek izmantots kā krāsviela).” (At-Tirmizī)
No cita hadīsa mēs uzzinām, ka Pravietis (s) teica: “Ikvienam, kuram ir mati, vajadzētu rūpēties par tiem.” (Abu Davūds)
Ata Ibn Jassīrs ir atstāstījis, ka reiz kāds vīrs ar nesaķemmētiem matiem un nekoptu bārdu atnāca pie Pravieša (s), kad viņš bija mošejā. Pravietis (s) norādīja uz viņu tā, it kā pavēlot sakārtot matus un bārdu. Vīrs to izdarīja un atkal atgriezās. Viņu redzot, Pravietis (s) teica: “Vai šādi nav labāk, nekā tad, kad kāds no jums atnāk ar neķemmētiem matiem, izskatoties tā, it kā viņš būtu velns?” (Maliks)
Lasot hadīsus, mēs gūstam ieskatu tā laika valdošajā modē. Piemēram, vīrieši un sievietes mēdza noskūt galvas. Pravietis (s) atļāva to darīt vīriešiem, bet darīja zināmu, ka sievietēm to darīt ir makrūh (nevēlami). Alī teica: “Sievietēm Pravietis (s) teica neskūt viņu galvas.” (An-Nasai)
Tāpat viņš deva norādījumu vīriešiem neatstāt daļu galvas nenoskūtu. Ibn Umars ir atstāstījis: “Pravietis (s) teica, lai mums nebūtu kaza tipa matu griezums (kādas daļas noskūšana un citas atstāšana).” (Bukhari, Muslims)
Ibn Umars ir atstāstījis: “Reiz Pravietis (s) redzēja kādu zēnu, kura galva bija daļēji noskūta, un teica cilvēkiem tā nerīkoties, piebilstot: ‘Noskujiet visu vai neskujiet nemaz.’” (Abu Davūds)
Vīrieši tolaik mēdza valkāt dabisku zīdu un zeltu. Lai gan zīds un zelts vīriešiem tika aizliegts, tas tika atļauts sievietēm. No kāda hadīsa mēs uzzinām, ka Pravietis (s), paņemdams zīdu labajā rokā un zeltu kreisajā, teica: “Šīs abas lietas ir harām (aizliegtas) vīriešiem, kuri ir mani sekotāji.” (Ahmeds, Abu Davūds, An Nasai un Ibn Madža)
Arī smaržas tika lietotas sevis izdaiļošanai. Kad viens no Umm Atijjas dēliem nomira, trešajā dienā pēc dēla nāves, viņa jautāja pēc dzeltenām smaržām, iesmaržinājās un teica: “Mums tika aizliegts sērot par aizgājušajiem vairāk kā trīs dienas, izņemot par mūsu vīriem.” (Bukhari)
Pravietis (s) mudināja uz smaržu lietošanu: “Ja kādam tiek piedāvātas smaržas, nevajag no tām atteikties, jo tās ir viegli nēsāt un tām ir patīkams aromāts.” (Abu Davūds, An-Nasai) Viņš vienmēr mēdza pieņemt smaržas, ja kāds tās viņam piedāvāja. (Bukhari)
Pravietis (s) izteica pārmetumus tiem cilvēkiem, kuri ēda neapstrādātus pākšaugus, un piekodināja netuvoties mošejai nepatīkamās smakas dēļ.
Al-Mughira Ibn Šauba ir atstāstījis: “Tam, kurš ir ēdis no ļaundabīgā koka, nevajadzētu tuvoties mūsu mošejai, kamēr smaka nav pilnībā izgaisusi.” (Ahmeds, Abu Davūds un Ibn Hibbans)
Ibn Umars ir atstāstījis, ka Pravietis (sa) sacīja: “Tam, kas ir ēdis ķiplokus, nevajadzētu tuvoties mūsu mošejai.” (Bukhari, Muslims) Nepatīkama elpa patiesi rada diskomfortu apkārtējiem cilvēkiem.
Sievietes mēdza valkāt auskarus un rokassprādzes. Īd svētku dienā, kad Pravietis (sa) sludināja par ziedojumu došanu, sievietes sāka ziedot savas rokassprādzes un auskarus. (Bukhari) Bija paradums arī lietot kohl (antimona pulveris) ap acīm.
Umm Atijja ir atstāstījusi, ka Pravietis (s) teica: “Sievietei, kura tic Dievam un Pēdējai Dienai, nav atļauts sērot par mirušo ilgāk kā trīs dienas, izņemot viņas vīru, kad viņai nevajadzētu lietot nedz kohl ap acīm, nedz smaržas, nedz krāsainas drēbes, izņemot asb apģērbu.” (Bukhari)
Lai vairotu savu skaistumu, sievietes mēdza izraustīt uzacis, paplašināt zobu starpas un asināt zobus, tetovēt ādu un valkāt parūkas vai piestiprināt liekas šķipsnas, lai padarītu matus garākus. Pravietis (sa) teica: “Allāhs ir nolādējis vašimant un mustavšimant (tetovētājus un aptetovētos), namisat un mutanammisat (uzaču plūkātājus un tos, kuru uzacis ir izplūkātas), un mutafallidžat (tos, kuri paplašina zobu starpas) skaistuma dēļ, tos, kuri pārveido Allāha radīto.” (Bukhari, Muslims, Abu Davūds un At-Tirmizī)
Kādā citā hadīsā, Pravietis (s) saka: “Allāhs ir nolādējis vasilah un mustavsilah (sievietes, kuras veido parūkas un lieko matu šķipsnas, un tās, kuras tos valkā).” (Bukhari)
Tomēr ja sievietei ir kādi nevēlami sejas matiņi, kas viņai rada problēmas un viņu apkauno, viņa var no tiem atbrīvoties. Pie Aišas atnāca Abu Išaka gados jauna sieva. Viņa vēlējās atbrīvoties no matiņiem uz sejas, lai izskatītos skaista priekš sava vīra. Aiša deva viņai padomu to darīt. (At-Tabarani)
Visos vēstures laikos, vīrieši un sievietes ir pievērsuši uzmanību savam izskatam un ir veltījuši laiku, naudu un pūles, lai sevi izdaiļotu. Tomēr ir jāatzīmē, ka mūsdienās uzsvars uz cilvēka ārējo izskatu ir kļuvis pārlieku pārmērīgs.
Mums kā muslimiem ir jāatgādina sev, ka iekšējais skaistums ir pārāks par ārējo izskatu. Galu galā, mēs esam mācīti lūgt: “Ak Allāh, tāpat kā Tu esi radījis manu ārējo izskatu skaistu, dari skaistu arī manu raksturu.” (Hisnul Hasīns) Amīn.
——————————————————————————-
Raksta autore: Sumera Dada (Sumaira Dada)
Raksta avots: www.hibamagazine.com
Sievietem Islāmā nodzīt matus ir haram(pilnība aizliegts),nevis makrūh(neieteicams)kā to pasniedza raksta autors.
——-
It says in Fataawa al-Lajnah al-Daa’imah (5/179): It is not permissible for a woman to shave her head except in cases of necessity, because of the report narrated by al-Tirmidhi and al-Nasaa’i from ‘Ali (may Allaah be pleased with him), that the Prophet (peace and blessings of Allaah be upon him) forbade women to shave their heads. And al-Khallaal narrated with his isnaad from Qataadah that ‘Ikrimah said: The Prophet (peace and blessings of Allaah be upon him) forbade women to shave their heads. And al-Hasan said: It is mutilation. Al-Athram said: I heard Abu ‘Abd-Allaah (i.e., Imam Ahmad) being asked about a woman who is unable to look after her hair and can she cut short? He said: Why would she cut it short? It was said to him: She is not able to take care of it, and it gets infested with lice and things. He said: If it is a matter of necessity, I hope that there is nothing wrong with it. End quote.