Kopš agras bērnības, Anass bin Māliks bija ļoti tuvs Pravietim Muhammadam (s) – viņš bija Pravieša (s) kalps, tuvs draugs un līdzgaitnieks. Umm Suleima, Anasa māte, bija uzaudzinājusi viņu viena, jo viņas vīrs mira neilgi pēc tam, kad viņa pieņēma islāmu. Viņa veltīja visu savu uzmanību dēlam: viņa iemācīja Anasam lasīt un rakstīt, kas bija retums tajā laikā, kā arī palīdzēja viņam mācīties no galvas Kurāna sūras. Anass bija tik apdāvināts un inteliģents, ka viņš spēja sekot un piedalīties lielu vīru sarunās, lai gan viņš bija tikai gados jauns zēns.

Anasa māte bija tālredzīga sieviete, kura zināja, ka cilvēks var gūt savu patieso vērtību, tikai pilnveidojot savu reliģiju un raksturu. Tieši tāpēc viņa nodeva Anasu vislabākā skolotāja un izcilākā parauga rokās – Dieva Pravieša (s) rokās. Kad Anass bija astoņus gadus vecs, viņa aizveda viņu pie Pravieša (s) un teica: “Ak, Dieva Pravieti (s)! Ansāru (Medīnas iedzīvotāju) vidū nav neviena vīra vai sievietes, kuri nebūtu tev ko dāvinājuši. Bet es nespēju tev neko dāvināt, kā vien šo manu dēlu – tāpēc ņem viņu un ļauj viņam tev kalpot jebkādā veidā, ko tu uzskati par vajadzīgu.”

Pravietis (s) mēdza dot Anasam padomus visās viņa dzīves jomās: par to, kā pildīt lūgšanas, runāt, ēst un dzert. Tādējādi viņš uzauga kā paraugs visiem citiem, kuri no sirds meklē pielūgt Dievu vispareizākajā veidā. Anass rada Pravietī (s) arī labsirdīgu aizbildni un mīlošu tēvu, kurš aizvietoja viņa īsto tēvu un lika viņam aizmirst, ka viņš ir sērdienis. Anass kalpoja Pravietim (s) aptuveni desmit gadus.

Šodien, atverot jebkuru autentisku hadīsu grāmatu, mēs atradīsim tajā Anasa vārdu, jo viņš ir atstāstījis tūkstošus Pravieša (s) hadīsu.

——————————————–

Sagatavojusi Laila Brence, balstoties uz “Child Companions around the Prophet (saw)” grāmatu.