Lielākajai daļai no mums, kuri ir pārlieku aizņemti un kuru dzīves rit pa šosejas ātro joslu, viesi nereti asociējas ar sarkano gaismu vai vēl pat sliktāk – bezgalīgu sastrēgumu uz ceļa. Ziņas par nenovēršamiem ciemiņiem bieži tiek uzņemtas ar sarauktām pierēm vai nemitīgu šķendēšanos.

Labākais viesis ir tas, kas nekļūst viesu uzņēmējam par slogu. Tas, ka nepaziņojam iepriekš par savu ciemošanos, viesojamies nepiemērotā laikā, ciemojamies pārāk ilgi un apgrūtinām namamāti ar prasībām par to, kā pret mums jāattiecas, rada viesu uzņēmējiem diskomfortu.

Austrumos no namatēva un namamātes tiek gaidīts, ka viņi izpilda ikkatru viesa vēlmi, apstādinot savas personīgās dzīves un rūpējoties par ciemiņu tik ilgi, kamēr vien viņš ciemojas. Savukārt Rietumu pasaulē ir tieksme slīgt otrā galējībā – viesim ir jābūt gatavam paļauties pašam uz sevi, satiekot savu namatēvu vai namamāti brokastīs, vakariņās vai kādā citā dienas laikā, kad viņi norunā tikšanos. Tas nozīmē, ka ciemiņam pašam ir jāgatavo sev ēst, jāmazgā pašam savas drēbes un pašam jāapskata pilsēta, izmantojot publisko transportu. Tātad ciemiņam ir jārūpējas par sevi pašam un bezgalīgi jāpateicas namatēvam par iespēju pie viņa palikt pa nakti, kas citādi maksātu bargu naudu.

Šīs abas galējības izkropļo izpratni par viesmīlību, kurai vajadzētu cilvēkus satuvināt. Islāma saprātīgā un pragmatiskā pieeja ir kā vidusceļš starp šīm vietējās kultūrās balstītām pārmērībām.

Abu Hureira ir atstāstījis, ka Pravietis (s) teica: “Tam, kurš tic Allāham un Pēdējai Dienai, ir jābūt viesmīlīgam pret savu ciemiņu…” (Bukhari, Muslims) Hāfizs Salaudīns Jusufs savā Riyad-us-Saliheen komentārā saka: “Godināt viesi nozīmē mundri viņu sagaidīt, priecīgi izklaidēt, atkarībā no savām iespējām, un pilnībā rūpēties par viņa labsajūtu un atpūtu.”

Abu Šurai Khuvailids bin Amrs A-Khuzai ir atstāstījis, ka viņš dzirdēja Dieva Vēstnesi (s) sakām: “Tam, kurš tic Allāham un Pēdējai Dienai, ir jādod pajumti viesim saskaņā ar viņa tiesībām.” Viņam jautāja: “Kas ir viesa tiesības, ak Dieva Vēstnesi (s)?” Viņš atbildēja: “Tās ir dot viņam pajumti vienu dienu un nakti un tālāko viesmīlību uz trīs dienām. Un to, kas tiek darīts pēc tam, var uzskatīt par labdarību.” (Bukhari, Muslims)

Šis hadīss iezīmē viesmīlības etiķeti un apjomu. Pirmajā dienā un naktī, viesim jānodrošina vislabākā uzņemšana. Nākamās divas dienas, viesmīlībai ir jābūt labā līmenī. Ceturtajā dienā, viesim ir jādodas projām. Tomēr ja viesis izvēlas palikt ilgāk, tad viņam vajadzētu būt vairāk neatkarīgam un paļauties pašam uz sevi kur vien iespējams. Ja namatēvs vai namamāte labprātīgi turpina rūpēties par viesi arī pēc trīs dienām, tad tā būs labdarība no viņu puses.

Dievs saka Kurānā:

“Vai līdz tevim ir nonācis stāsts par Ibrahīma godājamiem viesiem? [Piemini], kad tie nāca pie viņa un sacīja: ‘[Mēs sveicinām tevi] ar mieru,’ viņš atbildēja: ‘Miers [arī jums], nepazīstamie cilvēki.’ Tad viņš aizgāja pie savas saimes un atnāca ar treknu telēnu, pabīdīja to tuvāk viņiem un teica: ‘Vai tad jūs neēdīsiet?’ ” (Kurāns 51:24-27)

Minētie Kurāna panti ir piemērs tam, kā Dieva draugs Ibrahīms (as) uzņēma viesus. Viņš atbildēja uz viņu sveicienu, lai gan viņš šos cilvēkus nepazina. Vēl jo vairāk, Ibrahīms (as) ātri noorganizēja viņiem maltīti, nemaz neprasot, vai viņi ko vēlētos. Maltītē bija labākais, ko viņš varēja piedāvāt. Kad maltīte bija gatava, viņš nolika ēdienu viņu priekšā, atturoties mudināt viņus ēst; tā vietā, viņš smalkjūtīgi uzaicināja viņus ieturēt maltīti.

Džabirs bin Abdullā saka: “Abu al-Haitams bin al-Taihans pagatavoja ēdienu Dieva Apustulim (s), un viņš ielūdza ciemos Pravieti (s) un viņa līdzgaitniekus. Kad viņi beidza ēst, Pravietis (s) teica: ‘Ja cilvēki ienāk kāda mājās, ietur pie viņa maltīti, dzer dzērienu un tad aizlūdz Dievam par viņu, tad tas ir viņa atalgojums.’” (Abu Davūds) No tā izriet, ka ir ieteicams aizlūgt par tiem, kas piedāvā savu viesmīlību un ēdienu citiem.

Abdullā bin Umars ir atstāstījis, ka Pravietis (s) teica: “Tas, kurš nepieņem ielūgumu nākt ciemos, ir nepaklausīgs Dievam un Viņa Pravietim (s), un tas, kurš ienāk bez ielūguma, ienāk kā zaglis un iziet kā jātnieks.” (Abu Davūds)

Abu Huraira ir atstāstījis, ka Pravietis (s) teica: “Muslimam ir seši pienākumi pret citiem muslimiem: sveicināt, viņus satiekot; pieņemt ielūgumu ciemos, kad tiek dots ielūgums; dot padomu, kad tik jautāts pēc padoma; kad viņš nošķaudās, slavēt Dievu un teikt: ‘Lai Dieva žēlastība ir pār tevi’; apciemot viņu, kad viņš ir slims; iet uz viņa bērēm, kad viņš mirst.” (Muslims) Šo norādījumu ievērošana ir obligāta.

Ir gadījumi, kad tiek ieteikts noraidīt viesmīlību.

Ibn Abbas teica: “Pravietis (s) aizliedza mums ieturēt maltīti pie diviem sāncenšiem.” (Abū Davūds) Šī norāde attiecas uz diviem cilvēkiem, kuri sacenšas viesmīlības izrādīšanā vienam cilvēkam. Aizliegums ir tāpēc, ka šādā situācijā ielūdzēji cenšas dižoties ar savu bagātību. Šādu piedāvājumu nevajadzētu pieņemt.

Līdzīgi, Safina Abu Abdul Rahmān teica: “Reiz kāds vīrs pagatavoja maltīti Ali bin Abi Talibam un Fātima teica: ‘Kaut mēs būtu ielūguši Dieva Apustuli (s) un viņš būtu ieturējis ar mums kopā maltīti.’ Tā viņi arī izdarīja. Bet kad Pravietis (s) atnāca un uzlika savas rokas uz durvju stenderēm, viņš ieraudzīja rakstainu aizkaru, kas bija uzkārts mājas otrā galā, un aizgāja. Tad Fātima teica Ali: ‘Seko viņam un noskaidro, kas lika viņam aiziet.’ Ali tā arī izdarīja un jautāja Pravietim (s): ‘Dieva Apustuli (s), kas lika tev aiziet?’ Viņš atbildēja: ‘Nedz man, nedz arī kādam citam pravietim neiederas ienākt mājā, kas ir izgreznota.’” (Abu Davūds)

Pravietis (s) aizgāja, jo viņam nepatika greznība un nevajadzīga mājas izrotāšana. Tādējādi, ja mājās, kurās viesis ciemojas, notiek kas aizliegts, viņš drīkst aiziet vai atteikt uzaicinājumam.

Muslimam ir jāielūdz pie sevis ciemos tikai dievbijīgie un jāizvairās no sliktā darītājiem. Dieva Vēstnesis (s) teica: “Nebiedrojieties kā vien ar ticīgajiem un ļaujiet tikai dievbijīgajiem ieturēt maltīti jūsu mājās.” (Abu Davūds) Tāpat muslimam nevajag ielūgt tikai bagātos, izvairoties no nabadzīgajiem. Pravietis (s) teica: “Sliktākais ēdiens ir mielastā, uz kuru ir ielūgti tikai bagātie, neielūdzot nabagos.” (Bukhari un Muslims) Līdzīgi, arī nabadzīga cilvēka ielūgums ciemos ir jāpieņem.

Pravietis (s) arī paskaidroja, kurš no diviem ielūgumiem ir jāpieņem, ja tie tiek izteikti vienlaicīgi. Humaids b. Abdul Rahmāns al-Himjari ir atstāstījis, ka kāds līdzgaitnieks ir dzirdējis Pravieti (s) sakām: “Kad divi kopā esoši cilvēki vienlaicīgi izsaka piedāvājumu ciemoties, pieņem tā uzaicinājumu, kura durvis ir tuvāk tavējām, bet, ja viens no viņiem atnāk agrāk par otru, tad pieņem tā ielūgumu, kurš atnāca pirmais.” (Abu Davūds)

Nobeigumā: gluži tāpat kā citos islāma aspektos, arī viesmīlības likumu pamatā ir gudrība un pieklājība. Viesmīlības izrādīšana un pieņemšana dod ticīgajiem iemeslu priecāties. Tāpēc nepadarīsim to nevienam par apgrūtinājumu, ieturēsim vienkāršību un sekosim Dieva un Viņa Pravieša (s) norādījumiem.   

Ja esi viesis:

1. Netraucē nevienu nelaikā; centies ciemoties namatēvam/ namamātei pieņemamā laikā.
2. Neej ciemos ar tukšām rokām. Dāvanas vairo mīlestību starp cilvēkiem, pat ja tā ir tikai viena roze vai šokolādes tāfelīte.
3. Ja viesojies ilgāku laiku, neturies savrup. Esi kopā ar namatēvu/ namamāti un palīdzi viņiem cik vari ar mājas darbiem.
4. Neapgrūtini namatēvu/ namamāti ar nepamatotām prasībām.
5. Neapejies vieglprātīgi ar namatēva/ namamātes lietām. Citiem vārdiem sakot, lieto tās tā, it kā tās būtu tavējās.
6. Neaprunā savu namatēvu/ namamāti pēc viesošanās pie viņiem.

Ja esi namatēvs/ namamāte:

1. Nemelo, lai novērstu kāda ciemošanos.
2. Neliec viesu priekšā vecu vai pašu negribētu ēdienu, lai atbrīvotu no tā savu ledusskapi.
3. Nenovieto savās mājās dārgus greznojumus, jo īpaši tad, ja zini, ka ciemos nāks arī mazi bērni.
4. Nesamulsini ciemiņu, ja viņam nejauši gadās kaut ko saplēst.
5. Neļaujies sliktam garastāvoklim un neignorē savu ciemiņu, lai neliktu viņam justies negribētam.
6. Neaprunā savu ciemiņu pēc tam, kad viņš ir aizgājis. 

—————————————-

Raksta autors: Rana Raisa Khāna (Rana Rais Khan); raksta avots: www.hibamagazine.com