“Es neiešu uz skolu… un viss!!!” Alī kliedza, pacēlis zodu uz augšu un sakrustojis rokas pār krūtīm. Vecmāmiņa un vecākā māsa Samra raižpilni saskatījās. “Kas gan noticis, dārgumiņ?” vecmāmiņa maigi iejautājās. “Es to nevaru – vienkārši nevaru! Hifzs ir man par grūtu. Visiem ir viegli no manis sagaidīt, ka to darīšu. Bet kā tad ir
Vai tu pastāvīgi meklē labāku saikni ar Kurānu, bet tevi atbaida milzīgās tafsīra (Kurāna nozīmi skaidrojošās) grāmatas, kurām grūti atrast pietiekami laika? Tu tāds neesi vienīgais. Nu ko, sāksim ar visvienkāršāko atzīšanos. Man vienmēr ir sagādājis grūtības ievērot ikdienas Kurāna recitācijas vird (Kurāna daļa, ko katrs pats sev nosaka izlasīt ikdienas). Reizēm, garīgā pacēluma vilnī,
„Patiesi, tajā ir saldums un patiesi tas ir izgreznots ar skaistumu un pievilcību. Patiesi, tā pirmā daļa ir auglīga un tā pēdējā daļa ir bagātīga. Tas iekaro visu vārdiem teikto un paliek neiekarots! Tas sagrauj un iznīcina visu, kas nācis pirms tā.” Šādi Al-Valīds ibn Al-Mughīra atbildēja, kad kurieši lika viņam raksturot Dieva vārdus (Kurānu).
2058 
