Sēdēju mošejā un ar vienu ausi klausījos, kā mani slavē. “Ma ša Allāh, šis brālis raksta tik labus rakstus. Vienkārši super! Vai esi lasījis? Noteikti izlasi. Tūlīt viņu pasaukšu.” Pašapmierinātības vilnis sakāpa kaklā – teju, teju noslīcinās. Izliekos, ka nedzirdu viņus. Viss tāds tīrs un nevainīgs, sēžu iedziļinājies grāmatā. Ja man tobrīd jautātu, par ko

Lasīt vairāk