Bērnībā man ļoti patika smieties un skraidīt apkārt. Toreiz dauzīšanās un jokošanās vienam ar otru tika uzskatīta par normu, bet manis iepazītie islāma skolotāji šķita drūmi un neuzskatīja, ka smiešanās ir tik brīnišķīga doma. It viss, kas saistīts ar reliģiju, šķita tik nopietns, izskaužot priecāšanos jau pašā tās saknē. Tagad, vairākus gadus vēlāk, es skaidri