Muslimi ir pirmā civilizācija, kas institucionalizēja augstāko izglītību, izveidojot izglītības sistēmu. Patiesību sakot, mūsdienu augstākās mācību iestādes ir islāma universitāšu ‘pēcnācējas’. Divas no senākajām muslimu pasaules universitātēm ir: Al-Karavijin (Fēzā, Marokā) un Al-Azhar (Kairā, Ēģiptē), kas pastāv attiecīgi jau kopš mūsu ēras 841. un 988. gadiem.

Šīs un daudzas citas universitātes izveidojās mošeju ietekmē. Arābu valodas vārds ‘džamia’ (sieviešu dzimtē) tulkojas kā ‘universitāte’ un ir atvasināts no vārda ‘džami’ – ‘mošeja’. Atsaucoties uz avotu “1001 izgudrojums: Muslimu mantojums pasaulē”, šis vārdu atvasinājums pierāda, ka “arābu valodā vieta, kurā piekopj reliģiju, un vieta, kurā izglītojas, ir cieši saistītas.” Līdz ar to nav pārsteigums, ka dažas mošejas ir bijušas arī senākās universitātes.

Al-Karavijin mošeju un universitāti uzbūvēja Fātima al-Fihri, Idrisidu valdīšanas laikā. Universitāte tika labi aprīkota ar astronomijas instrumentiem un citiem palīglīdzekļiem laika aprēķināšanai. Papildus iepriekš minētajam, tajā varēja apgūt gan Kurānu un teoloģiju, gan likums, ģeogrāfiju un medicīnu, gan arī ķīmiju un matemātiku. Kā minēts “1001 izgudrojums” grāmatā, lai kļūtu par universitātes biedru bija jāiztur atlases nosacījumi, kas iekļāva: “visa Kurāna zināšanu no galvas, labu arābu valodas prasmi un zināšanas vispārējās zinātnēs.”

Karaliskās ģimenes bija tik ļoti ieinteresētas turpināt apmācības, ka, atšķirībā no mūsdienām, Al-Karavijin studentiem nebija jāmaksā mācību maksa; gluži pretēji – studentiem tika piešķirtas stipendijas, kas sedza ēšanas un dzīvošanas izmaksas. Ar šo institūciju saistās daudzu izcilu personību vārdi, kā piemēram, Ibn al-Arabi, al-Bitruji un ebreju izcelsmes Musa ibn Mamūns (zināms kā Maimonids). Runājot par Al-Azhar universitāti, Ibn al-Hajtams tur ilgstoši uzturējās, un Ibn Khalduns strādāja par pasniedzēju.

Universitātes bija aprīkotas ar bibliotēkām. 1050. gadā al-Azharas bibliotēkas grāmatu kolekcijā atradās vairāk nekā simt divdesmit tūkstošu izdevumu, kas bija ierakstīti 60 sējumu lielā katalogā, kurš aizņēma aptuveni 3500 lappuses.

R. S. Makensens, mūsdienu Eiropas islāma bibliotēku zinātnes vēsturnieks, apgalvo: “Daudzi no universitāšu studentiem novēlēja savas grāmatu kolekcijas pilsētas mošejas bibliotēkai, lai grāmatas saglabātu un padarītu tās pieejamas visiem. Šādā veidā attīstījās gan Kordobas, gan Toledo universitātes, uz kurām plūda gan kristieši, gan muslimi no visas pasaules.”

11. gadsmita otrajā pusē Bagdāde iepazīstināja savus priekštečus ar modernāku universitātes formu – madrassu ķēdi, kas izmitināja savus studentus un apmaksāja fakultātes darbu. Tās bija zināmas kā nizāmijas (Nizamiyah), nosauktas tā dibinātāja Nizāma al-Mulka, seldžuku vezīra vārdā. Vislielākā un iespaidīgākā no šīm skolām atradās Bagdādē, kur par pasniedzējiem strādāja slavenais teologs al-Gazali un Saladina vēsturnieks Baha Edins.

Al-Mustansirija koledžu nodibināja kalifs al-Mustansirs 1234. mūsu ēras gadā. Tā bija liela, iegarenas formas divstāvu ēka ar iekšpagalmu centrā. Izmitināšanu un ēdināšanu nodrošināja tiem studentiem, kam tas bija nepieciešams. Mācību programma ietvēra reliģijas studijas, matemātiku, medicīnu, vēsturi, kā arī citus priekšmetus.

Sankore universitāte (Timbuktu), kas izauga no Sankore mošejas, piedāvāja tādus mācību priekšmetus kā Kurāns, islāma studijas, likumdošana, literatūra, medicīna, astronomija, matemātika, valodniecība un citas zinātnes. Studenti papildus tika mācīta arī biznesa ētika, paklāju darināšana, zvejniecība, šūšana un citas tamlīdzīgas prasmes.

Šīs ir tikai dažas no daudzajām universitātēm, kas pastāvēja islāma zelta laikos. Šajās universitātēs pasniedza pazīstamākie tā laika zinātnieki un teologi, un tās radīja daudzus ievērojamus teologus, izgudrotājus un filosofus, kuri ir atstājuši paliekošu ietekmi uz mūsdienu pasauli, kādu mēs to pazīstam šodien.

———————————————

Raksta autors: Solata Perveza (Saulat Pervez); avots: www.hibamagazine.com