Aizliegtie tirdzniecības veidi var būt divu veidu: spēkā esoši vai spēkā neesoši. Pirmajā gadījumā līguma puses vai viena no tām grēko, taču, neskatoties uz to, pats līgums ir spēkā esošs un arī tā sekas stājas spēkā. Otrajā gadījumā puses ne tikai grēko, bet arī līgums kļūst par spēkā neesošu, un tā juridiskās sekas neiestājas: pircējs nekļūst par preces īpašnieku, un pārdevējam nepieder maksa par to.

Atšķirība starp šiem diviem darījumu veidiem ir tajā, ka pirmajā gadījumā pārkāpumi, ko darījuma laikā pieļāvušas puses, neskar obligātos šariāta noteiktos pirkšanas/ pārdošanas nosacījumus, bet otrajā – šie nosacījumi tiek pārkāpti. Šajā rakstā mēs apskatīsim otrā tipa aizliegtos darījumus – tos, kuri ir spēkā neesoši.

1. Vēl neienākušās ražas pārdošana

Šeit pieskaitāmi arī citi līdzīgi darījumi, kas skar preces, kuru daudzums uz darījuma noslēgšanas brīdi nav skaidrs. Piemēram, vilna, ko iegūs no noteikta lieluma ganāmpulka, vai gaļa, kura tiks iegūta no kāda dzīvnieka, utt.

Pravietis Muhammads (s) aizliedza pirkt un pārdot neienākušos augļus. (Al-Bukhārī)

Aizlieguma iemesls ir tas, ka nav zināms pārdodamās preces daudzums, jo viens no pirkšanas / pārdošanas līguma spēkā esamības nosacījumiem ir skaidri zināms preces daudzums. Šādi darījumi, kā likums, kļūst par iemeslu dažādiem pārpratumiem.

2. Darījumi, kuros eksistē azarta elements

Pravieša Muhammada (s) laikā šādi darījumi bija izplatīti. Piemēram, tiek nodots, ka Dieva Sūtnis (s) aizliedzas tirdzniecības darījumus, kas noslēgti metot akmentiņus, un nenoteiktus darījumus. (Muslims) Tas ir: pircējs meta akmentiņu un apņēmās pirkt preci, kurai tas trāpīs.

Šodien pie šāda veida darījumiem var pieskaitīt situācijas, kad pircējs ir spiests nopirkt preci, kurai pieskāries, kuru ir atvēris vai kura tam tikusi kādas izlozes rezultātā.

Šajā gadījumā tiek pārkāpti uzreiz divi līguma spēkā esamības nosacījumi: 1) pircēja vēlme iegādāties preci nav pietiekami izteikta; 2) prece nav zināma.

3. Divi līgumi vienā

Šajā gadījumā ir runa to, ka vienā darījumā tiek noslēgti divi līgumi. Piemēram, ja pārdevējs saka: “Es pārdodu tev automašīnu par 100 tūkstošiem, ja tu samaksāsi mēneša laikā, vai par 120 tūkstošiem, ja samaksāsi man pēc diviem mēnešiem,” – kam pircējs piekrīt un viņam, pēc līguma noslēgšanas, paliek izvēles tiesības starp šiem diviem variantiem. Šāds darījums ir aizliegts, jo nav zināma noteikta maksas summa par preci. Kā arī saskaņā ar skaidru hadīsu, ko nodevis Abu Hureira, kurš teicis: “Allāha pravietis (s) aizliedza divus darījumus vienā.” (At-Tirmizi, An-Nasaī, Ahmads)

4. Pārdošana ar rokas naudu (`arbun)

Šeit ir domāta situācija, kad pircējs pārdevējam nodod daļu pirkuma summas līdz darījuma slēgšanai un šī summa paliek pārdevējam kā dāvana no pircēja, gadījumā, ja darījums netiek noslēgts, vai ir daļa no maksas par preci, ja darījums notiek.

Ja pārdevējs šadu rokas naudu nosaka kā darījuma nosacījumu, tad šāds darījums ir spēkā neesošs. Tiek nodots, ka Dieva Sūtnis (s) aizliedza rokas naudas iemaksu, slēdzot tirdzniecības darījumus. (Abu Daūds, Ibn Madža)

Jāpiezīmē, ka aizliegts un spēkā neesoš ir darījums, kuru tieši noslēdzot pārdevējs pieprasa šādu rokas naudas iemaksu. Ja pārdevējs šādu iemaksu prasa jau pēc darījuma noslēgšanas, tad tas ir atļauts. Taču viņam nav tiesību paturēt šo iemaksu, ja darījums galu galā nenotiek, ja vien to neatļauj pats pircējs.

5. Parāda pārdošana par parādu

Šāda darījuma piemērs: viens cilvēks ir parādā otram, trešais ir parādā pirmajam un viens, kuram ir parādā, pārdod savu parādu citam, kuram ir parādā, pret savu parādu. Tas ir, notiek apmaiņa ar parādiem. Tāds darījums ir aizliegts un spēkā neesošs, jo netiek izpildīta viena no pirkšanas / pārdošanas līguma obligātajām prasībām – iespēja saņemt preci.

Tāpat no Ibn Umara tiek nodots, ka Pravietis (s) aizliedza pārdot parādsaistības par parādsaistībām. (Ad-Darakutni, Ishāks un Al-Bazzars, vājš isnāds)

Tāpat nebūs spēkā esošs darījums, ja cilvēks pārdod parādu, ko viņam ir parādā kāds cits, trešajai personai, kam viņš nav parādā. Šādā gadījumā tāpat nav iespējams saņemt nopirkto preci, kas ir pretrunā ar vienu no darījuma nosacījumiem.

Ja parāds tiek pārdots tam, kurš bija parādā, tad šāds darījums būs spēkā, jo iepriekš aprakstītās pretrunas te atkrīt. Taču te jāņem vērā noteikumi par riba (augļošanu).

6. Tādas preces pārdošana, kas vēl nav saņemta

Ja cilvēks nopērk preci un pārdod to vēl līdz tam, kad ir to saņēmis, tad tāds darījums būs aizliegts un spēkā neesošs. Prece nenonāk pircēja atbildībā, kamēr viņš nav to saņēmis, tādēļ viņam nav tiesību to pārdot.

Tiek nodots no Ibn Abasa, ka viņš teicis: “No tā, ko aizliedza Pravietis (s) – ir pārtikas pārdošana, kuru cilvēks vēl nav saņēmis.” (Al-Bukhārī, Muslims)

————————————–

Raksta autors: Abdulmumīns Gadžijevs; avots: www.islamcivil.ru