(raksta pirmo daļu varat lasīt šeit)

Iešana inkognito pazemības dēļ

‏ فَانْطَلَقْتُ إِلَى النَّبِيِّ صلى الله عليه وسلم‏.‏ فَوَجَدْتُ امْرَأَةً مِنَ الأَنْصَارِ عَلَى الْبَابِ، حَاجَتُهَا مِثْلُ حَاجَتِي، فَمَرَّ عَلَيْنَا بِلاَلٌ فَقُلْنَا سَلِ النَّبِيَّ صلى الله عليه وسلم أَيَجْزِي عَنِّي أَنْ أُنْفِقَ عَلَى زَوْجِي وَأَيْتَامٍ لِي فِي حَجْرِي وَقُلْنَا لاَ تُخْبِرْ بِنَا‏.

(Zeinaba turpināja): „Tā es devos pie Pravieša (s) un tur pie durvīm sastapu ansāru sievieti, kurai bija līdzīgs jautājums kā man. Garām gāja Bilāls, un mēs viņam teicām: ‘Pajautā Pravietim (s), vai tas, ka es tērēju priekš sava vīra un bāreņiem manā aizgādnībā, var aizstāt [zakātu].’ Un mēs teicām, lai viņš nestāsta par mums.”

1. Izskatās, kas sievietes Pravieša (s) laikā savu naudu vairāk tērēja Dieva ceļā nekā pasaulīgiem mērķiem. Lielākā daļa sieviešu, kurām esmu mācījusi Zakāta likumus (Fikh) Al-Huda (www.alhudapk.com) starptautiskā labdarībass fonda izglītības programmas ietvaros, ir man atklājušas, ka, tā kā viņas nepelna, viņām nav gana skaidras naudas, lai samaksātu zakātu par viņām piederošo zeltu. Es nonācu pie secinājuma, ka viņas nespēj iekrāt neko no tā, ko vīrs viņām dod mājsaimniecības izdevumiem. Vairums cilvēku par zemu novērtē vai vispār neapzinās krāšanas vareno spēku, īpaši gadījumos, kad kāds ir atkarīgs no citu dotās naudas. Krāšana nozīmē atlikt nelielu daļu naudas tiklīdz tā nonāk tavās rokās; laika gaitā nelielās daļas summējas un izveido vērā ņemamu skaidras naudas uzkrājumu. Lai nu kā, ir skaidrs, ka līdzgaitnieces nebija nekādas šķērdētājas: viņas zināja, kā saprātīgi rīkoties ar savu naudu, un tādēļ varēja atbalstīt savus trūcīgos vīrus, kā arī mazgadīgos bāreņus savu tuvāko radinieku vidū.

2. Viņas lūdza, lai Bilāls nesaka Pravietim (s), kas viņas ir (ja vien viņam tas netiek jautāts). Šī lūguma iemesls neapšaubāmi ir pazemība: viņas negribēja, ka ļaudis uzzina, ka viņas tērē priekš saviem vīriem un citiem radiniekiem. Kāda dievbijība (Takvā)!

فَدَخَلَ فَسَأَلَهُ فَقَالَ ‏”مَنْ هُمَا‏”‏‏.‏ قَالَ زَيْنَبُ قَالَ ‏”أَىُّ الزَّيَانِبِ‏”‏‏ قَالَ امْرَأَةُ عَبْدِ اللَّهِ‏.‏

„Tad Bilāls iegāja un uzdeva jautājumu. Pravietis (s) vaicāja: ‘Kas viņas ir?’ ‘Zeinaba,’ viņš teica. ‘Kura Zeinaba?’ ‘Abdullāha sieva.’

Lasot šo hadīsa daļu, es nevaru nesmaidīt. Pravietis (s) gribēja zināt, kas ir šīs divas sievietes, kuras vēlas uzdot viņam šo cildeno jautājumu. Turot vārdu, Bilāls centās to neatklāt, cik ilgi vien iespējams, un tāpēc nosauca tikai viņu pirmos vārdus. Taču Pravietis (s) neatlaidās un gribēja noskaidrot, kura tieši ‘Zeinaba’ ir atnākusi pie viņa durvīm ar šo jautājumu. 🙂 Tāpēc, paklausot Dieva Vēstnesim (s), Bilālam nācās piekāpties un atklāt viņas identitāti.

Sievietes saņem divkāršu atalgojumu

قَالَ ‏”‏نَعَمْ لَهَا أَجْرَانِ أَجْرُ الْقَرَابَةِ وَأَجْرُ الصَّدَقَةِ”‏‏.‏

„Viņš (s) teica: ‘Jā, viņai ir divi atalgojumi: par palīdzību tuviniekiem un par labdarību.’”

Ja muslimu vīrietis tērē priekš saviem apgādājamajiem, viņam ir viens atalgojums par sava pienākuma izpildīšanu. Bet, tā kā tas nav sievietes pienākums tērēt savu bagātību priekš kāda cita, izņemot sevi pašu (un to, ko viņa tērē Dieva dēļ kā zakātu, ja tas ir maksājams no viņas bagātības), viņai pienākas divi atalgojumi, ja viņa kaut ko tērē savu trūcīgo radinieku labā:

1)      viens atalgojums par palīdzības sniegšanu tuviniekiem (الْقَرَابَةِ), jo, ja kaut kas tiek dots tuviniekiem viņu vajadzību piepildīšanai, tas uzlabo attiecības un stiprina saites asinsradinieku starpā, un

2)      otrs atalgojums – par labdarības došanu Dieva ceļā (الصَّدَقَةِ).

Tagad es jautāju jums: kuram islāmā tiek piešķirta papildus pārākuma pakāpe? Kurš saņem lielāku atalgojumu, balstoties tikai un vienīgi uz dzimumu? 🙂

Noslēgums

Visbeidzot vēlos norādīt uz vēl dažām lietām, lai kādi no lasītājiem neizmantotu šo hadīsu kā attaisnojumu bezkaunīgai savu sievu naudas tērēšanu. Ideālā gadījumā muslimu vīram, kuram piemīt gods un pašcieņa, domai par savas sievas naudas tērēšanu mājsaimniecības izdevumu vajadzībām (vai pat viņas pašas pamatizdevumiem: pārtikai, apģērbam un veselības aprūpei) vajadzētu šķist apvainojošai, jo šie izdevumi ir viņa pienākums.

Viņa nepatikai pret to, ka sievai jāpiedalās viņu nama uzturēšanas finansiālās nastas nešanā, būtu jābūt tik lielai, ka viņai nāktos dot savu naudu mājsaimniecības vajadzībām (atalgojumu nopelnīšanas dēļ) slepus un apdomīgi, lai vīrs neuzzinātu, ka viņa to dara.

Kas atteicas uz tiem vīriem un vīra radiem, kuri piesavinās sievietes bagātību spaidu kārtā, izmantojot emocionālu šantāžu vai rupju spēku – nu, ko tur piebilst, viņi grēko un atbildēs Dievam par šo netaisnību.

Vīri un vīra radi mūsdienās to dara dažādos veidos: piemēram, nesamaksājot sievai viņas pūra naudu (mahr), lai gan tā noteikta laulības (nikā) līgumā; nenodrošinot viņu ar naudu veselības aprūpei pat grūtniecības laikā un dzemdībās; vai piespiežot viņu strādāt pret viņas gribu un atdot viņiem visu algu vai daļu no tās, vai maksāt no savas naudas par izdevumiem bērnu vajadzībām. Šādiem neizglītotiem muslimiem būtu jāuzspodrina savas islāma zināšanas, jānostiprina sava sarūkošā ticība un pašcieņa un jāiztaisno savs mugurkauls, lai pārstātu liekties šīs netaisnības priekšā.

Visbeidzot, tām strādājošajām sievietēm, kuras ir tā pieradušas pie sava greznā, neatkarīgā un egocentriskā ‘bezrūpīgā’ neprecētās sievietes dzīvesveida, ka nespēj iedomāties sevi naudas ziņā atkarīgu no vīrieša, es saku: tavā kā sievietes iekšienē ir tādas vajadzības, ko piepildīt var vienīgi vīrietis ar laulības palīdzību. Pat tavi vecāki, kur nu vēl draugi vai brāļi un māsas, nevar nedz apmierināt šo tevis daļu, nedz pat pietuvoties tai. Tevī ir daļa, kura alkst, lai vīrietis tevi lutina, izdabā tev un glaimo. Daļa, kura vēlas, lai vīrietis paņemtu pēc pusdienām apmaksājamo rēķinu, nestu smagās somas iepirkšanās brauciena laikā un parūpētos par tevi, kad tev klājas grūti (piemēram, kad esi slima). Daļa, kura ilgojas pēc spēcīgiem, vīrišķīgiem pleciem, kas tevi atbalstītu ar apskāvienu un samirktu tavās asarās, kad tu raudot atvieglo savu sirdi. Daļa, kura grib, lai viņš atnes tev ziedus, kad tu to vismazāk gaidi, patur tavu roku bez kāda iemesla un glāsta tev seju kā bērnam. Daļa, kura vēlas, lai jums būtu kopīgs mazulis…

Būs gana? 🙂

Mās, tu nezini, ko zaudē. Tāpēc neļauj savai finansiālās neatkarības mīlestībai turpināt tevi atturēt no šīs vārdos neizsakāmās laulības laimes, jo laulība ir kas daudz vairāk par attiecībām, kuras balstās pienākumu sadalē par to, kurš maksās īri un kurš mazgās trauku kalnu, kas sakrājies izlietnē.

Savām precētajām lasītājām es silti iesaku sākt krāt naudu zakāta samaksāšanai un to, kas paliek pāri, tērēt apdomīgi, lai iegūtu īstu un ilgstošu finansiālo brīvību un pilntiesību. Parūpējieties par savu vīru, ja viņam, lai Dievs pasargā, pienāk grūti laiki, un nepametiet viņu tāpēc, lai iegūtu materiālu bagātību un statusu, ja vien viņam nav ļoti slikts raksturs un smagi trūkumi reliģiskā ziņā.

————————————————————–

Raksta autore: Sadafa Farūki (Sadaf Farooqi); avots: http://sadaffarooqi.com/2013/09/30/women-at-the-time-of-the-prophet-%ef%b7%ba-empowered-but-humble/