Par pagājušā gada Ramadāna gavēni es ik pa laikam atceros visa gada garumā. Ļoti baidījos, ka nespēšu to izturēt, jo dzīvoju Ēģiptē un strādāju jūrā uz jahtas, kā arī gaidīju savu meitiņu-peciņu (biju trešajā grūtniecības mēnesī). Visu šabāna mēnesi mainīju domas. Gavēšu, negavēšu, varu nodarīt pāri mazulim, gavēšu katru otro dienu, u.tml., visa mēneša garumā. Līdz pienāca pirmā gavēņa diena. Izlēmu – kā būs tā būs, un rezultātā nogavēju visu mēnesi bez pārtraukumiem. Tik vieglu gavēni neatceros!

Tā nu tas pierāda, apstiprina un vēlreiz atgādina, ka pats galvenais ir paļauties uz Allāhu, un viss notiks tā kā tam ir jānotiek. Cilvēks tikai sevi moka ar pārdzīvojumiem tai laikā, kad Allāhs jau visu ir izlēmis. „Un paļaujies uz Dzīvo, Kurš nemirst…” (Kurāns 25:58).

Zinu, ka reliģija ir ikdienā, un nav viss jāatliek uz Ramadāna mēnesi, bet man tomēr šis mēnesis ir īpašs. Ikdiena ir ikdiena ar saviem notikumiem, pārdzīvojumiem un steigu. Savukārt gavēņa mēnesis liek aizdomāties, atlikt laicīgo un pievērsties mūžīgajam. Pagājušajā Ramadānā bija daudz kas jāpaspēj, tāpēc ne viss ieplānotais tika izdarīts. Tādēļ šī gada Ramadāna galvenā apņemšanās ir pacelt savu imān. Jo labi piestrādājot pie garīgās puses, īpaši Ramadānā, vēl kādu laiku pēc šī svētītā mēneša jūties kā lidojumā – pus metru virs zemes. In ša Allāh, šogad izdosies viss ieplānotais! Nodoms ir, un tas jau ir puse no veiksmes.

Allāha Vēstnesis (s) teica: „Patiesi, darbi tiek vērtēti pēc to nodomiem, un, patiesi, katram cilvēkam tiks tikai tas, ko viņam bija nodoms iegūt.” (Bukhāri, Muslims)

Šī gada Ramadāna mēnesim praktiski gatavojos jau iepriekš – trīs frontēs uzreiz.

Pirmā un galvenā – kārtoju savus darba jautājumus tā, lai pašā gavēnī (vai tā lielākajā daļā) nebūtu jādomā par darbu un jātērē spēki un enerģija laicīgiem jautājumiem.

Otrā – praktiskā puse: ir piepildīta saldētava. Dzīvoju es Ēģiptē, un tas nozīmē, ka gavēņa noslēgumā ir jābūt pamatīgi klātam galdam. Kā arī abi puikas ir par mazu, lai gavētu – mēģināt mēģinās gavēt, bet ir jābūt gatavai dot viņiem ko ēdamu, ja rodas nepieciešamība. Tādēļ saldētava lēnām pildās ar pildītām pankūkām, pelmeņiem un citiem pusfabrikātiem, kurus vajadzēs tikai uzsildīt pirms likšanas galdā, tā saudzējot gan laiku, gan spēku. Ēģiptiešu virtuve nav iedomājama bez tomātiem, tādēļ tie tiek sautēti ar garšvielām un sīpoliem, sadalīti pa daļām un sasaldēti. Gaļa, vista dalīta pa porcijām, dārzeņi sarīvēti, sagriezti… cik vien varu cenšos sagatavoties, lai pēc iespējas mazāk laika būtu jāpavada virtuvē.

Trešā – bērnu iesaistīšana. Šogad esmu izlēmusi ne tikai stāstīt par Ramadānu, bet praktiski tam gatavoties, lai izceltu šo svētīto mēnesi citu vidū. Kopīgi veidosim Ramadāna kalendāru, kur izsvītrosim katru nogavēto dienu, greznosim dzīvokli, lai visu mēnesi būtu svētku sajūta. Katram būs savs uzdevumu blociņš ar noplēšamām lapām, kurā būs katras dienas uzdevums, katra vecumam atbilstošs. Piemēram – nosaukt visus mums zināmos praviešus, sākot ar Ādamu un beidzot ar Pravieti Muhammadu (s), nosaukt visus Pravieša (s) ģimenes locekļus, iemācīties visus mēnešu islāmiskos nosaukumus, iemācīties kādu atgavēšanas duā arābu valodā, hadīsu u.tml. Katrai dienai savs uzdevumiņš, kuru izpildot, vakarā saņem atalgojumu – kādu našķi. Katra piektdiena – atskaites diena, kurā pārskatām visus tās nedēļas uzdevumus, lai neaizmirstas. Tā bērni šajā mēnesī atkārtos jau zināmo un iemācīsies ko jaunu, kā arī kopā pavadītais laiks tikai stiprinās ģimeni.

„Ak jūs, kuri noticējāt! Jums ir noteikts gavēnis tāpat kā [tas] tika noteikts tiem, kuri bija pirms jums, lai jūs kļūtu dievbijīgi!” (Kurāns 2:183)

Imāmi Bukhāri un Muslims atstāsta Abu Hureiras teikto, ka Pravietis (s) teicis: „Visuvarenais un Visuaugstais Allāhs teica: „Ikkatrs Ādama dēla darbs tiek darīts priekš viņa paša, izņemot gavēni, jo, patiesi, tas (gavēnis) – ir priekš Manis, un Es par to atalgošu.’ ”

———————————-

Raksta autore: Ilze Leila Strūberga