Dievs Mūsām (Mozum) bija apsolījis, ka tad, kad viņa tauta būs laukā no Ēģiptes, viņam tiks doti Dieva likumi. Tāpēc, pēc Ēģiptes atstāšanas, Mūsā devās uz Tūr kalnu, lai veiktu ibādu (pielūgsmi). Viņš pieteica savam brālim Harūnam (Āronam) rūpēties par viņa tautu, kamēr viņš būs prom.

Esot kalnā, Mūsā četrdesmit dienas nodevās lūgšanām: “Ak, mans Kungs, atklāj man Sevi, lai es varu Tevi redzēt. Dievs atbildēja: “Tev nav iespējams redzēt mani, Mūsā, bet ja tu uzstāj, tad skaties uz to pakalnu. Ja tas spēs uz mani skatīties, tad to varēsi arī tu.” Mūsā turpināja uzstāt. Tad Dievs parādījās pakalnam visā Savā lieliskumā – pakalns sabruka un Mūsā zaudēja samaņu.

Atguvis samaņu, Mūsā teica: “Esi slavēts, ak, Allāh. Es izlūdzos Tavu piedošanu un esmu pirmais, kas noticējis.”

Dievs deva Mūsām Savus likumus un grāmatu Toru un teica: “Mūsā, Es esmu ar tevi runājis un izraudzījies tevi par pravieti. Tāpēc ņem to, ko Es tev esmu devis, un esi pateicīgs. Stingri pie tā pieturies un liec saviem ļaudīm sekot patiesajai ticībai…”

Kamēr Mūsā bija prom kalna virsotnē, viņa tauta sacēlās pret viņu. Viņu vidū bija burvis Sāmri (Samarietis). Viņš savāca no ļaudīm zelta rotaslietas, izkausēja tās un izveidoja no tām zelta teliņu, kurš spēja izdot skaņas. Tad viņš lika ļaudīm šo teliņu pielūgt.

Kā jau mēs to agrāk redzējām, reiz Bani Israēl jau bija lūguši Mūsām izveidot viņiem elkus, ko pielūgt. Viņi nebija tik stipri un zinoši, lai ticētu neredzamam Dievam. Tāpēc viņi jo ātri piekrita Sāmri teiktajam un sāka pielūgt zelta teliņu.

Kad Mūsā atgriezās no Tūr kalna un ieraudzīja savu tautu pielūdzam zelta teliņu, viņš bija ārkārtīgi dusmīgs. Viņš saņēma savu brāli aiz bārdas un teica: “Vai es tev neliku rūpēties par viņiem, kamēr esmu prom? Kāpēc tu to nedarīji?”

Harūns atbildēja: “Brāli, nedusmojies uz mani šo ļaužu priekšā. Dievs ir mans liecinieks, ka es teicu viņiem to nedarīt. Ja es nebiju gana uzstājīgs, tad tas bija tikai tāpēc, jo baidījos, ka viņi sāks cīnīties savā starpā tavā prombūtnē, par ko tu būtu ļoti dusmīgs atgriežoties.”

Tad Mūsā vērsās pie saviem ļaudīm un teica: “Mana tauta, kāpēc jūs to izdarījāt? Vai tad Dievs neapsolīja jums Savu labvēlību? Kāpēc jūs tik ātri par Viņu aizmirsāt? Vai jūs gribat, lai pār jums nāk Dieva dusmas, jo neklausījāt man?”

Tad, norādot uz zelta teliņu, viņš teica: “Paskatieties uz savu dievu. Mēs to izkausēsim ugunī un tā paliekas iesviedīsim jūrā. Nav neviena cita patiesa Dieva, kā vien vienīgais Dievs – Allāhs. Mana tauta, jūs esat grēkojuši, uztaisot šo teliņu un to pielūdzot. Griežaties tagad pie patiesā Dieva, izlūdzieties Viņa piedošanu un pienesiet upurus – lai Viņš par jums apžēlojas.”