Laulību nozīme islāmā

Islāmā laulības ir viens no svarīgākajiem sabiedrības balstiem. Caur to ģimenes vienojas radniecības saitēs, veidojas jaunas ģimenes, tiek audzināta jauna paaudze, tiek aprūpēti gados vecie ļaudis.

Pesonīgā līmenī, laulības kļūst par debesīm, kurās mīlestība, pieķeršanās un draudzīgas attiecības var plaukt brīvā, nepiespiestā atmosfērā. Šis ir ideāls, par kuru Allāh runā, kad Viņš saka:

“Un no Viņa Zīmēm ir šī, ka Viņš ir radījis jums sievas no jūsu vidus, lai jūs rastu viņās mieru, un viņš ir licis jūsu vidū mīlestību un žēlsirdību. Patiesi, tajā ir zīmes ļaudīm, kas visu apsver.” (Korāns, 30:21)

Tā kā fiziska intimitāte ir mūsu sabiedrībā brīvi pieejama – caur pirmslaulību un gadījuma attiecībam, dzīvošanu kopā un vienas nakts dzimumattiecībām – daudzi šodien domā, ka labuma no laulībām ir mazāk, nekā pienākumu, ko tās uzliek. Muslimiem tas ir savādāk. Daudzējādā ziņā, došanās laulībā dod mums zināmu brīvību. Laulības likumīgi veicina tik daudz lietu, kas agrāk bija aizliegtas. Laulību robežās, vīrietis un sieviete var veidot viens ar otru brīvas attiecības bez jebkādiem ierobežojumiem. Laulības dod iespēju dalīties visā ar vienu īpašu cilvēku. Viens no skaidri noteiktiem laulību mērķiem Islāmā ir arī ļaut ticības sekotājiem apmierināt viņu fiziskās vēlmes veidā, kas ir likumīgs (halal) un nes atalgojumu – šīs dzīves laikā kā bauda un bērni un nākamajā dzīvē kā Allāh atalgojumi.

Tādējādi, saskaņā ar islāmu, laulības ir veidotas, lai pasargātu indivīdu no nelikumīgā un no dažādiem ļaunumiem, kas rodas vai nu no nepiepildītām fiziskām vēlmēm vai gadījuma dzimumattiecībām.

Pretēji citām ticībām, islāmā celibātam nav augstāka statusa. Pravietis Muhameds (s) nosodīja tos, kas meklēja kļūt vairāk dievbijīgi, atsakoties no dzimumattiecībām ar sievietēm, sakot: „Laulības ir mana sunna [tradīcija], un kas neseko manai sunnai, tas nav no maniem sekotājiem.”

Dzīvesbiedra/-es meklējumi

Islāms neatbalsta nekāda veida sakarus starp radniecīgi nesaistītiem vīriešiem un sievietēm. Bet kā gan tieši divi praktizējoši muslimi tiekas un, beigu beigās, apprecas? Parasti notiek tā: sieviete, piemēram, nolemj, ka viņa ir sasniegusi to stadiju, kad ir gatava precēties. Viņa tad pasaka saviem vecākiem, ģimenei un draugiem, ka viņa ‘vēlas precēties’ un apspriež ar viņiem savus kritērijus.

Viņas kritērijos visupirms var ietilpt viņai vēlamais vīrieša reliģiskās prakses līmenis, rakstura tips, personības iezīmes un izskats, kā arī viņa izglītība un kultūras piederība – jebkas, kas, viņasprāt, varētu palīdzēt ģimenei un draugiem atrast labu kandidātu. Gan vīriešiem, gan sievietēm Pravietis (saas) ir ieteicis meklēt pēc dzīvesbiedriem, kas ir reliģiozi, kuru Islāms ir stiprs. Tas nozīmē, ka praktizējoša muslimu sieviete meklēs vīrieti ar labu raksturu, tādu, kurš ir cēls un laipns, devīgs un pacietīgs, vīrieti, kurš bijā Allāh, kurš pilda lūgšanas, ievēro gavēni un paklausa savam Kungam gan sabiedrībā, gan privātajā dzīvē.

Kritēriji dzīvesbiedra/-es izvēlei

• Kam jāpievērš uzmanība, izvēloties vīru:

1) Pareizi ticības pamati (akīda). Tic visiem tiem principiem, kuriem Allāh ir pavēlējis ticēt, atturas no partneru piedēvēšanas Allāh (širk) un jauninājumiem reliģijas praktizēšanā.

Šeihs Ibn Utaimīns ir teicis: „Pati svarīgākā lieta ir tā, ka laulību piedāvātājs labi praktizē savu reliģiju un viņam ir labs raksturs – jo attiecībā uz cilvēku, kura reliģija ir stipra un raksturs labs, sieviete nekādā ziņā nebūs zaudētājos: ja viņš viņu paturēs, tad viņš to darīs ar labām manierēm, un ja viņš viņu atlaidīs, tad viņš to darīs ar labām manierēm.”

2) Pravieša (s) sunnas izpratne un pielietošana. Muslimam, kam nav izpratnes par sunnas autoritāti viņa reliģijā, nav nekādas izpratnes par viņa reliģiju. Pravietis Muhameds (s) ir teicis: „Es esmu atstājis jums divas lietas – ja pie tām jūs pieturēsieties, jūs nekad netiksiet maldināti: Allāh Grāmata un Viņa Pravieša sunna.” (Baihaqi)

3) Raksturs un ieradumi. Attiecībā uz šīm divām lietām, ir jāveic izpēte par šo cilvēku caur radiem un draugiem. Jo vairāk jautājumu tiks uzdots, jo labāka izpratne radīsies par konkrēto cilvēku.

Ja pie tevis atnāk kāds, kurš vēlas precēties, un tu esi apmierināts ar viņa dīn un raksturu, tad izprecini viņu, citādi uz zemes izplatīsies fitna un liels posts.” (Pravieša (saas) hadīs, atstāstījis Imam at-Tirmidhi, hasan)

• Kam jāpievērš uzmanību, izvēloties sievu:

Pravietis Muhameds (s) ir teicis „Kad Allāh kalps apprecas, viņš ir piepildījis pusi savas reliģijas. Lai tad viņš bīstas un ciena Allah attiecībā uz otro pusi.” (Hasan il-ghairihi hadīss, at-Tabarani atstāstījumā)

Šis hadīss norāda, ka muslimu vīrietim ir jābūt īpaši uzmanīgam, izvēloties sievu, jo viņa laulības ietekmēs ne tikai viņa nākamās ģimenes labklājību un laimi, bet arī viņa paša reliģijas statusu. Kāds cits hadīss vēsta:

Sievieti var apprecēt četru iemeslu dēļ: dēļ viņas bagātības (vai īpašumiem), dēļ viņas radu rakstiem (vai ģimenes statusa), dēļ viņas skaistuma un dēļ viņas reliģijas; tāpēc centieties precēt to, kas ir reliģioza un tu būsi starp veiksminiekiem. (Bukhari)

1) Pareizi ticības pamati (akīda) un Pravieša (saas) sunnas izpratne un pielietošana.

2) Labs raksturs. Šeihs ibn Utaimīns min dažas labas rakstura iezīmes: „Laba vēlēšana visiem muslimiem, apmierinātība, dzīvesprieks, laba valoda, devība, drosme un atvērta un vaļsirdīga attieksme pret apkārtējiem.”

3) Pareiza hidžāba praktizēšana (sevis apklāšana). Allāh Korānā saka:

Un saki ticīgām sievietēm vērst skatienu lejup (lai neskatītos uz aizliegtām lietam) un sargāt viņu privātās ķermeņa daļas (no nelikumīgām dzimumattiecībām), un neizrādīt savas greznumlietas, kā vien to, kas ir acīm redzams, un apvilkt savus apklājus pār Juyubihinna (t.i. ķermeņa augšdaļu) un neatklāt viņu greznumlietas, kā vien viņu vīriem,… (Korāns 24:30-31)

4) Laba reputācija. Vai nu sieviete ir jaunava vai iepriekš bijusi precējusies, viņai vajadzētu būt šķīstai. Allāh Korānā saka:

… tīras/šķīstas sievietes ir priekš tīriem/šķīstiem vīriešiem, un tīri/šķīsti vīrieši ir priekš tīrām/šķīstām sievietēm… (Korāns 24:26)

Tātad, kad kritēriji ir skaidri, radi un paziņas vai nu iesaka potenciālos kandidātus vai sāk tos meklēt. Var izrādīties, ka meitenes brālim ir draugs, vai ka viņas draudzenei ir brālis, kas varētu kļūt par ideālu kandidātu. Šai stadijai parasti seko pārbaudīšanas fāze. Pārstāvot meitenes intereses, ģimene un draugi novēro konkrēto vīrieti viņa ‘dabīgajā vidē’, lai rastu ieskatu viņa raksturā un tajā, kā viņš attiecas pret citiem. Viņi jautās arī citiem cilvēkiem, kuri viņu pazīst, lai saņemtu no viņiem ieteikumus.

Ja šis jaunais cilvēks visām iesaistītajām pusēm liekas pieņemams, meitenes tēvs vai aizbildnis vērsīsies ar piedāvājumu pie viņa paša vai viņa vecākiem. Tad, ja viņš ir ieinteresēts un aizbildnis un ģimene ir apmierināti, jaunie cilvēki tiksies liecinieku klātbūtnē. Tā kā muslimi tiek mudināti precēties ar kādu, kas viņiem šķiet fiziski pievilcīgs, šī tikšanās dod viņiem iespēju novērtēt, vai viņi šķiet viens otram pievilcīgi. Viņiem ir arī iespēja pārrunāt viņiem svarīgas lietas un uzdot jebkādus jautājumus, kas viņus interesē. Patiesībā, atkarībā no vajadzībām, potenciālajais pāris var tikties tik reizes, cik uzskata par nepieciešamu. Tomēr muslimiem vienmēr tiek ieteikts netikties pirms laulībām pārāk bieži. Tam ir pietiekami pamatotu iemeslu. Viens no tiem ir tāds, ka saskaņā ar Islāma likumiem, šie divi cilvēki vēl nav halal (likumīgi) viens otram – viņiem nav atļauts pavadīt laiku kopā vai atrasties vienatnē – oficiāli viņi ir gluži tādi paši kā jebkurš cits muslimu vīrietis vai sieviete, kuri nav saistīti radniecības saitēm.

‘Norunātas laulības’

Partnera izvēle, balstoties uz emocijām pret viņu, lielākajai daļai cilvēku šķiet normāla un pozitīva parādība. Bet tādas emocijas kā mīlestība un kaisle mēdz veidot garīgus tēlus, veicina fantāzijas un rada ilūzijas. Vīrietis vai sieviete, kurā tu iemīlies vai pret kuru izjūti kaisli, ne vienmēr ir godīgākais, uzticamākais, devīgākais, laipnākais un atbildīgākais cilvēks – tāpēc ne vienmēr veido pateicīgu laulību kandidātu. Tāpēc, distancējot emocijas, ir iespējams novērtēt cilvēku ar skaidru prātu, racionāli; šādi var izvērtēt visus par un pret un rezultāta pieņemt saprātīgu lēmumu. Tomēr reizēm, protams, tu saproti, ka nav itin nekādas nozīmes pat domāt par otru tikšanos – nav itin nekādas dzirksts!

Gandrīz visās sabiedrībās ārpus Rietumiem, laulības ir vienmēr bijušas ģimenes nevis individuāls pasākums. Tas nozīmē, ka ģimenes aktīvi palīdz bērniem izvēlēties dzīvesbiedrus. Un kāpēc gan nē? Galu galā, laulības vieno divas ģimenes gluži tāpat kā divus cilvēkus.

Pievēršoties tuvāk ‘norunāto laulību’ fenomenam, ir jānošķir konkretās kultūrās praktizētas ‘norunātās laulības’ no Islāma likumiem atbilstošām ‘norunātām laulībām’. Lielāka atšķirības abu starpā ir brīvas izvēles elements. Vēsturiski, dažādās pasaules vietās, bērnus saderināja reizēm jau kopš dzimšanas, un bieži viņi viens otru ieraudzīja tikai laulību naktī, pēc tam, kad ceremonijas jau bija notikušas. Laulības noslēdza, lai nostiprinātu troņus, vienotu ietekmīgas ģimenes, stiprinātu radu rakstus, uzlabot ģimeņu saites. Par šādām laulībām, ģimenes saņēma pūra naudu. No tajā visā iesaistītajiem jaunajiem ļaudīm gaidīja, ka viņi pakļausies ģimeņu lēmumiem, kļūstot par klauniem lielākā spēlē. Pat šodien daudzviet laulības bieži līdzinās uzspiestām laulībām, kurās ģimene un sabiedrības spiediens nodrošina to, ka bērni pieņem vecāku izvēli attiecībā uz viņu dzīvesbiedriem bez jebkādiem jautājumiem.

Pareizā, Islāmam atbilstošā ‘norunāto laulību’ versija ir pavisam savādāka. Saskaņā ar Pravieša Muhameda (s) sunnu, laulības, kurām nepiekrīt vīrietis un sieviete, netiek uzskatītas par spēkā esošām. Un nevienam nav tiesību noslēgt laulības viņu bērnu vārdā. Bez tam, pārim ir jātiekas un jāredz, vai viņi viens otram patīk. Mahr (pūrs) ir dāvana, ko vīrietis dod savai nākamajai sievai, noslēdzot laulības. Atšķirība no daudzām citām kultūrām, šī dāvana pieder viņai un nevis viņas ģimenei.

Tādējādi patiesi Islāmam atbilstošas ‘norunātās laulības’ ir pa vidu starp ierobežojošām un manipulatīvām piespiedu laulībām un brīvu attiecību, randiņu kultūras un kopā dzīvošanas pasauli.

Laulību ceremonija un kāzas

Nika ir vienkārša ceremonija, kurā tiek noslēgtas muslimu laulības. Tajā piedalās līgavainis un sievietes aizbildnis kopā ar līgavu un reizēm arī draugiem un citiem ģimenes locekļiem. Laulību līgums tiek izskatīts liecinieku klātbūtnē. Tiek nosaukts mahr (pūrs), kuru liecinieki apliecina. Un tas ir viss.

Salīdzinājumā ar Rietumu laulībām, Islāma nika ir vienkārša gan ceremoniju, gan izmaksu ziņā. Kāds hadīss vēsta, ka „laulības, kurās būs visvairāk svētības, ir tās, kurās ir vismazāk sloga” (Tirmidhi) – tātad tās, kuru rīkošana nebūs bijusi tajās iesaistītajām pusēm kā slogs.

Svarīgs muslimu laulību elements ir laulību līgums. To var salīdzināt ar pirmslaulību vienošanos. Tajā sieviete izvirza konkrētus notiekumus, kuriem vīram ir jāpiekrīt un zem kuriem jāparakstās, pirms notiek laulības. Šajos noteikumos var ietilpt vienošanās attiecībā uz sievas strādāšanu, valsts atstāšanu, sadzīves jautājumiem – īsumā, jebkuri notiekumi, kas sievietei ir svarīgi, tiek cienīti un realizēti. Ja laulību līgumā minētie noteikumi netiek izpildīti, Islāma likumdošanā tas var kļūt par šķiršanās pamatu.

Kā jau iepriekš tika minēts, mahr, jeb pūra dāvana, tiek dota līgavai, nevis viņas ģimenei. Viņa var noteikt tik daudz (vai tik maz), cik viņa vēlas, finansiāli vai kā citādi. Daži no mahr piemēriem ir Kurāna mācīšanās vai zināšanas par jebkādu citu reliģijas jomu (kas tiks viņai mācīta), nauda, zelts vai dārglietas, grāmatas, apģērbs, mājsaimniecības piederumi vai ceļošana.

Kamēr nika parasti ir klusa un privāta ceremonija, ualīma, jeb kāzu svinības, kas tai seko, ir kas pilnīgi pretējs. Tās mērķis ir publiski paziņot par to, ka divi cilvēki tagad ir precējušies; tas ir laiks priekam un svinēšanai.

Tātad kopsavilkumā var teikt, ka muslimu kāzu norisei ir nepieciešams sekojošais:

1) Jāveic nikah ceremonija (vēlams mošejā). „Publiski paziņojiet par laulībām, noslēdziet tās mošejās un spēlējiet tamburīnus tām par godu.” (Tirmidhi)

2) Jādod līgavai viņas mahr (pūra dāvana). Vairāki hadīsi uzsver mahr nozīmīgumu. Reiz Pravietis Muhammeds (saas) teica kādam vīram: „Mahr, ko tu samaksāji, bija lai padarītu dzimumattiecības ar viņu likumīgas.” (Bukhari) Tātad mahr ir tas, kas nošķir ārlaulības attiecības no likumīgām dzimumattiecībām nikah robežās.

3) Jāpaziņo par nikah noslēgšanu ar ualīmas mielastu. Kādās kāzas, Pravietis Muhammeds (saas) teica: „Sarīkojiet kāzu mielastu, pat ja tikai ar vienu aitu.” (Bukhari)

Pravieša (s) laulību sprediķis kā vadlīnijas veiksmīgām laulībām

Abdulla ibn Masūd ir teicis, ka Pravietis Muhameds (s) mācīja sekojošu sprediķi laulībām:

Patiesi visa slava ir priekš Allāh. Mēs Viņu slavējam, meklējam Viņa vadību un piedošanu. Mēs arī meklējam Viņā patvērumu no ļaunā mūsos pašos un no mūsu ļaunajiem darbiem. To, kuram Allāh dod vadību, neviens nevar maldināt. To, kuram Allāh (swt) ļauj novērsties, neviens nevar atvest atpakaļ. Es liecinu, ka nav neviena dieva kā vien Allāh, un es liecinu, ka Muhameds (s) ir Allāh kalps un Viņa vēstnesis.

„Ak jūs, kas ticiet! Bijājiet Allāh (darot visu, ko Viņš ir licis un atturoties no visa, ko Viņš ir aizliedzis) kā viņš jābijā. [Paklausiet Viņu, esiet Viņam pateicīgi un vienmēr atcerieties Viņu], un nemirstiet kā vien islāma stāvoklī [kā muslimi (pilnīgā padevībā Allāh)].” (K0rāns, 3:102)

„Ak, cilvēce! Izpildiet savus pienākumus pret savu Kungu, Kurš ir radījis jūs no viena vienīga cilvēka (Ādama) un no viņa (Ādama) Viņš radīja viņa sievu [Havu (Ievu)], un no viņiem abiem Viņš radīja daudz vīriešu un sieviešu; un bijājiet Allāh caur Kuru jūs pieprasiet (savstarpējās tiesības) un (nelauziet) radniecības (attiecības). Patiesi, Allāh vienmēr ir Visu-Redzošs pār jums.” (Korāns, 4:1)

„Ak jūs, kas ticiet! Pildiet savus pienākumus attiecībā pret Allāh un bijājiet Viņu, un (vienmēr) sakiet patiesību. Viņš vadīs jūs darīt taisnīgus, taisnus darbus un piedos jums jūsu grēkus. Un tas, kurš paklausa Allāh un Viņa Vēstnesi, viņš patiesi ir guvis lielisku sasniegumu (t.i. viņš būs glābts no Elles liesmām un tiks pieņemts Paradīzē).” (Korāns, 33:70-71)

(Bukhari, Ahmad, Abu Dawood, At-Tirmizi, An-Nisai, Ibn Majah, Ad-Darimee)
* * * * * * * * * * * * *

1) Allāh slavēšana. Muslims saprot, ka laulības ir Allāh svētība, un, slavējot Allāh, viņš izsaka Viņam savu pateicību. Pateicība aizsargā svētību, un ticīgais jūtas laimīgs.

2) Viņa palīdzības un piedošanas meklējumi. Reizēm pat vismazakā lieta var izsist mūs no līdzsvara, kas pierāda to, ka pēc dabas mēs esam vāji, un mums ir nepieciešama Allāh palīdzība. Mums ir jālūdz viņa piedošana par visu slikto, ko darām, ieskaitot to, ko darām, paši to neapzinoties. Pat Pravietis Muhameds (s), kurš bija nevainīgs un brīvs no grēka, meklēja pēc Allāh piedošanas vairāk kā septiņdesmit reižu dienā. (Abu Huraira atstāsts; Bukhari)

3) Patvēruma meklēšana no nafs (sevis paša) ļaunuma. Pravietis Jusufs (Jāzeps) ir teicis: „Patiesi, cilvēks ir ar noslieci uz ļauno.” (Korāns, 12:53) Skaudība, naids, mantkārība, negatīva domāšana un lepnums ir daži no ļaunumiem uz kuriem cilvēks nosliecas. Attiecības izjūk dēļ mūsos esošā ļaunuma.

Pēc laulībām, tas, vai Allāh pieņem muslima pielūgsmes (ibāda) darbības, ir atkarīgs no attiecībām starp vīru un viņa sievu. Ir kāds hadīss, kas vēsta, ka ja sieviete pilda savas piecas lūgšanas, gavē Ramadāna mēnesī, sargā savu godu un ciena un paklausa savam vīram, viņai tiek dota izvēle ieiet Paradīzē pa kuriem vārtiem viņa vēlas ieiet. (Ibn Hibban, Sahih per Al-Albani)

Jaunā pāra nesaskaņas ir savtībuma un lepnuma rezultāts. Šādos brīžos laulātajiem ir jāatceras, ka tikai tas, kurš padodas un ir pazemīgs, var saņemt mīlestību. Lai sasniegtu mieru savstarpējās attiecībās, ir jānodod sevi Allāh rokās un jāmeklē pie Viņa patvērums no nafs ļaunuma.

4) Patvēruma meklēšana no ļauno darbu sekām. Ļaunu darbu rezultātā rodas vainas sajūta. Lai atbrīvotos no raižu kalniem, muslimiem ir jāmeklē patvērums no ļauno darbu sekām pie Allāh.

5) Lūgšana pēc vadības. Vadība ir svētība, kas tiek dota tikai tiem, kas to vēlas. Pat laulāto attiecībās Allāh dod vadību, palīdzību un pacietību tiem, kas to vēlas.

6) Šahadas (ticības apliecības) atkārtošana. Šahada laulību ceremonijas laikā ir muslimu ticības apliecinājums – atgādinājums sekot Allāh (swt) un rūpēties vienam par otru, bijājot Allah. Jaunais pāris zvēr sekot Pravieša (s) mācītajam.

7) Takva (Allāh apzināšanās/bijība). Mēs parasti domājam, ka laimīgas laulības ir atkarīgas no labām drēbēm, izmeklētām dārglietam, labas mājas, vīra labas darba vietas vai izglītotas sievas. Tas viss, protams, palīdz veidot veselīgas attiecības, bet ja nav bijības Allāh priekšā, tad attiecības būs nestabilas. Trīs Kurāna pantos, kas minēti laulību sprediķī, vārds takva ir minēts četras reizes. Tāpēc ir skaidrs, ka attiecības divu cilvēku starpā nevar būt veselīgas, līdz viņi abi bijā Allāh.

8) Cieņa vienam pret otru. Anas ibn Maliks ir atstāstījis sekojošu hadīsu: „Allāh Apustulis (s) atradās ceļā, un viņam bija melns vergs, kuru sauca Andžaša, kurš dzina kamieļus (ļoti ātri, un uz šiem kamieļiem jāja sievietes). Allāh Apustlis (saas) teica: ‘Waihaka (lai Allāh ir tev žēlīgs), ak, Andžaša! Dzen lēnām (kamieļus) ar stikla traukiem (sievietēm)!” (Bukhari) Tas norāda uz Pravieša (s) attieksmi pret sievietēm.

Ir svarīgi, ka vīra vecāki dod jaunajai ģimenes loceklei iejusties jaunajos apstākļos. Gluži tāpat kā mazs stādiņš, kuram sākumā ir grūti pierast pie jaunas vides, bet vēlāk tas izlaiž saknes un uzplaukst, arī jaunajai vedeklai sākotnēji var būt problēmas. Vēlāk, viņas saknes nostiprinās. Viņa kļust par māti un iegūst ģimenē svarīgu pozīciju.

Tāpat arī vīram ir tiesības būt cienītam. Ja sieva ir nākusi no ģimenes, kura pēc pasaulīgajiem standartiem ir pārāka pār vīra ģimeni, tas nenozīmē, ka viņa sāks savās jaunajās mājās ieviest savu kārtību. Šādā situācijā viņai ir sev jāatgādina, ka vietu jaunajās mājās var iegūt ar palīdzēšanu, nevis ar savu tiesību pieprasīšanu. 9) Radi – Allāh svētība. No kāda Pravieša (s) hadīsa mēs uzzinām, ka tas, kas sarauj attiecības ar saviem radiniekiem, neiekļūs Paradīzē. (Bukhari un Muslim) Patiesībā pat šī pasaule kļūst par Elli, ja attiecības ar radiem ir neveselīgas.

10) Bijā Allāh un saki patiesību. Bieži jau kopš laulību piedāvājuma izteikšanas brīža tiek teikts daudz melu, lai apslēptu vienas vai otras puses negatīvos aspektus. Ja laulību pamatā ir meli, vēlāk tas radīs daudz problēmu. Muslimiem ir jāuzticas Allāh un nav jāuztaucas, ka laulības varētu izjukt, ja tiek teikta patiesība.

Sprediķis biedzas ar atgādinājumu, ka tas, kurš sekos Allāh un Viņa Vēstnesim, gūs lielisku sasniegumu.