Jau mūsu ēras astotajā gadsimtā, muslimi pārveidoja ķīniešu papīra izgatavošanas mākslu nozīmīgā rūpniecības nozarē!

Papīra izgatavošanas noslēpumu muslimi apguva no kāda ķīnieša, kurš tika sagūstīts Talasas kaujā 751. gadā. Pēc pavisam neilga laika, Samarkandā atvērās pirmais muslimu papīrrūpniecības centrs un uz 793. gadu Bagdādē bija jau vairākas papīra ražotnes. Gluži tāpat, kā tas notika ar visiem citiem nozīmīgiem atklājumiem muslimu pasaulē, papīra ražošana drīzi vien izplatījās uz citām muslimu zemēm – līdz pat Sīrijai, Ēģiptei, Ziemeļāfrikai, Sicīlijai un Spānijai. Tādējādi ķīniešu papīra izgatavošanas māksla muslimu rokās pārtapa masveida ražošanā.

Tā bija revolucionāra attīstība, jo tolaik papīra alternatīvas bija papiruss, kas bija trausls, un pergaments, kas bija dārgs; savukārt papīrs bija salīdzinoši lēts, jo tas tika izgatavots no kokvilnas – un muslimi padarīja tā ražošanu vēl produktīvāku, izmantojot ūdens dzirnavas. Papīra masveida pieejamība ļāva muslimiem saglabāt uz papīra milzīgus apjomus tulkojumu un jaunatklātu pētījumu.

Šīs attīstības rezultātā, Bagdādē un citās muslimu pilsētās uzplauka grāmatu veikali un bibliotēkas kļuva par ikdienu. Piemēram, ne vēlāk kā trīspadsmitajā gadsimtā, Bagdādē bija trīsdesmit sešas bibliotēkas un simts grāmatu tirgotāji, daži no kuriem bija arī izdevēji. Tieši šajā periodā radās bibliotēkas kataloga ideja – muslimu bibliotēkās grāmatas tika organizētas pēc žanriem un kategorijām. Izņemto publiskās bibliotēkas, daudziem dižciltīgajiem un tirgotājiem piederēja arī privātas grāmatu kolekcijas.

“Mēs uzzinām, ka jau devītajā gadsimtā Bagdādē bija privāta bibliotēka, kuras pārvietošanai bija nepieciešami simt divdesmit kamieļi. Kāds Bagdādē dzīvojošs zinātnieks atteicies pieņemt amatu kaut kur citur, jo viņa grāmatu transportēšanai būtu nepieciešami četri simti kamieļu; šīs viņa privātās bibliotēkas katalogs aizņēma desmit sējumus. Šie fakti ir vēl jo pārsteidzošāki, ja mēs ņemam vērā, ka 1300. gadā Francijas karaļa bibliotēkā bija tikai četri simti grāmatu,” savā grāmatā “Viduslaiku prāts” (“The Mind of the Middle Ages”) raksta Frederiks Artzs (Frederick Artz).

Džeims Burke raksta par muslimu Spānijā esošo Kordobu: “Papīrs, kas Rietumos bija vēl joprojām svešs materiāls, bija visur. Tur bija grāmatu veikali un vairāk kā septiņdesmit bibliotēku.”

Patiesībā, tas bija tādēļ, ka pirmās papīra dzirnavas viduslaiku Eiropā tika nodibinātas Itālijā tikai 1268. gadā un parādījās citās nozīmīgās valstīs, tādās kā Vācija un Francija, gadsimtus vēlāk.

——————————-

Raksta autore: Solata Perveza (Saulat Pervez)

Raksta avots: www.hibamagazine.com