Imāms Ibn al-Kojjims teica: “Duās (lūgumi Dievam) un taavvuzats (lūgšanas, kurās meklējam Allāha patvērumu) ir kā ieroči, un ierocis ir tikai tik labs, cik labs ir cilvēks, kurš to lieto; tas nav tikai jautājums, cik ass ir šis ierocis. Ja ierocis ir perfekts un bez jebkādas vainas, un persona, kas to lieto, ir stipra un nekas viņu nekavē, viņš var satriekt ienaidnieku. Bet, ja kāda no šīm trim iezīmēm trūkst, tad attiecīgi iztrūks arī rezultāta.”

No teiktā ir skaidrs, ka ir noteikta etiķete un noteikumi, kas ir jāievēro, lūdzot duā, un arī cilvēkam, kas to lūdz. Ir arī lietas, kas var aizkavēt duās nonākšanu pie Dieva vai to, ka duā tiek uzklausīta – tad cilvēkam, kas veic duā, jāatbrīvojas no šīm lietām, un arī duā jāatbrīvo no šīm lietām.

Tiklīdz visi šeit uzskaitītie nosacījumi ir piepildīti, duā var tikt atbildēta:

(1) Patiesums un neliekuļotība, sakot duā. Šis ir pats svarīgākais nosacījums. Dievs mums ir pavēlējis būt patiesiem, kad mēs lūdzam duā. Kurānā ir teikts: “Tāpēc sauciet Allāhu, veltot visu [savu] kalpošanu Viņam [Vienam], pat ja neticīgajiem [tas] nepatīk.” (Kurāns 40:14)

Patiesums duā nozīmē stingru pārliecību, ka Tas, pie Kura jūs griežaties pēc palīdzības – Dievs, lai Viņš tiek pagodināts un cildināts – ir vienīgais, Kurš spēj apmierināt jūsu vajadzības. Patiesums nozīmē arī izvairīties no jebkāda veida izrādīšanās jūsu duā.

(2) Nožēla un atgriešanās pie Dieva. Grēks ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc duā netiek atbildēta, tāpēc cilvēkam, kas lūdz duā, būtu jāsteidzas nožēlot grēkus un jāmeklē piedošana, pirms viņš griežas ar duā pie Dieva. Dievs mums saka, ka pravietis Nūhs (Noass) teica:

“Un teicu: ‘Prasiet piedošanu savam Kungam, patiesi Viņš vienmēr ir bijis Piedodošs! – [Tad] Viņš sūtīs pār jums mākoņus ar lietusgāzēm un apgādās jūs ar mantu un bērniem, pataisīs jums dārzus un pataisīs jums upes.’” (Kurāns 71:10-12)

(3) Ļoti lūgties, būt pazemīgam, cerot uz Dieva atalgojumu un baidoties no Viņa soda. Tā ir duā jēga, būtība un mērķis. Allāhs saka: “Lūdziet savu Kungu pazemīgā padevībā un slepus, jo Viņš nemīl pārkāpējus.” (Kurāns 7:55)

(4) Neatlaidīgi lūgties un atkārtot duā, nekļūstot nepacietīgam un garlaikotam; tas tiek sasniegts, atkārtojot duā divas vai trīs reizes. Būtu ieteicams duā ierobežot līdz trīs reizēm, saskaņā ar Pravieša (s) Sunnu. Ibn Masūds ir atstāstījis, ka Pravietim (s) patika teikt duā trīs reizes un lūgt piedošanu trīs reizes. To ir atstāstījuši arī Abū Davūds un An-Nasāī.

(5) Lūgt duā, kad ir viegli, un vairāk lūgt duā labklājībā. Pravietis (s) teicis: “Atcerieties Allāhu laikā, kad jums ir viegli, un Viņš jūs atcerēsies grūtos laikos.” (Ahmads)

(6) Meklēt kā pietuvoties Dievam, saucot Viņu Viņa visskaistākajos vārdos un cildenajās īpašībās duā sākuma vai beigās. Dievs saka: “Un Allāham pieder visskaistākie vārdi, tāpēc piesauciet Viņu ar tiem.” (Kurāns 7:180)

(7) Izvēlēties skaidrākos un viskodolīgākos vārdus un labākās no duā. Labākās no duām ir tās, ko ir lūdzis Pravietis (s), bet ir atļauts teikt citus vārdus atkarībā no katra cilvēka specifiskajām vajadzībām.

Citi etiķetes aspekti, lūdzot duā, lai arī tie nav obligāti, ir: lūgt virzienā uz Kābu, būt tīram (veikt vudū – rituālo apmazgāšanos); sākt duā ar Dieva slavinājumiem un svētības novēlēšanu Pravietim (s). Ir arī ieteikts pacelt rokas, lūdzot duā.

Viena no lietām, kas palīdz iegūt atbildi uz duā, ir lūgties labākajos laikos un vietās. Labākie laiki ir laiks tieši pirms fadžra (rīta blāzmas), nakts pēdējā trešdaļa, džummuas (piektdienas) pēdējā stunda, kad līst lietus un laiks starp azānu un ikāmu. Pie labākajām vietām pieskaitāmas ir mošejas un īpaši al-Masdžid al-Harām Mekā.

Duā varētu tikt atbildēta arī šādās situācijās: kad kādam tiek darīts pāri vai kāds ir apspiests, ceļojot, gavējot, kad kāds ir lielās grūtībās un kad muslims skaita duā par savu brāli, viņam klāt neesot.

Kas var aizkavēt atbildes saņemšanu uz duā:

(1) Kad duā pati par sevi ir vāja, tāpēc, ka tā ietver sevī kaut ko nepiedienīgu vai tā ietver sliktu izturēšanos pret Dievu, vai tā nav piemērota, kas nozīmē – lūgt no Dieva kaut ko, ko nav atļauts lūgt, piemēram, ja cilvēks lūdz pēc tā, lai dzīvotu mūžīgi, vai viņš lūdz kaut ko, kas ir grēks vai harām (aizliegts), vai viņš lūdz, lai nomirtu un tā tālāk. Abū Hureira ir ziņojis, ka Dieva Vēstnesis (s) ir teicis: “Cilvēka duā arvien tiks atbildēta tik ilgi, kamēr viņš nelūgs pēc kaut kā grēcīga vai kamēr viņš nelūgs pēc ģimenes saišu saraušanas.” (Muslims)

(2) Kad cilvēks, kas lūdz duā, pats ir vājš, jo viņš ir gļēvs ar savu vēršanos pie Dieva. Tas varbūt gan sliktas izturēšanās dēļ pret Dievu – kā, piemēram, pacelt balsi duā vai izteikt lūgumu ar attieksmi, it kā parādot, ka viņam Dievs nav vajadzīgs; gan tāpēc, ka viņš pievērš pārāk lielu uzmanību, izvēloties vārdus, un mēģina nākt klajā ar nevajadzīgām krāšņām frāzēm, neveltot uzmanību nozīmei; vai viņš mēģina pārāk daudz raudāt vai kliegt, nemaz to patiesi neizjūtot, vai ieiet citās galējībās.

(3) Iemesls, kāpēc duā netiek atbildēta, var būt tāpēc, ka cilvēks ir izdarījis kaut ko Dieva aizliegtu, piemēram, ja viņam pieder nelikumīgs īpašums (iegūts nelikumīgi vai aizliegts pēc būtības) – vai tas būtu ēdiens vai dzēriens, drēbes vai dzīvesvieta, transportlīdzekļi – vai viņš ir izdarījis ko nelikumīgu, vai grēka traips vēl ir viņa sirdī, vai viņš seko bidā (reliģiskajam jaunievedumam) reliģijā, vai viņa sirdi ir tikusi nevērīgi atstāta novārtā.

(4) Nelikumīga īpašuma patērēšana. Šis ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc duās netiek atbildētas. Abū Hureira ir ziņojis, ka Dieva Vēstnesis (s) ir teicis: “Ļaudis! Allāhs ir Labs, un Viņš pieņem tikai to, kas ir labs. Allāhs pavēlējis ticīgajiem sekot tiem pašiem baušļiem, kurus Viņš devis Vēstnešiem. Viņš saka: ‘Vēstneši! Ēdiet no labumiem un dariet labo. Es Esmu zinošs par to ko jūs darāt.’ (Kurāns 23: 51) ‘Jūs, kas noticēja! Ēdiet no labumiem, kurus Mēs jūs devām un pateicieties Allāham, ja jūs viņam kalpojat!’ (Kurāns 2: 172)

Tad viņš minēja vīru, kurš bija tālu un ilgi ceļojis, izspūris un apklāts ar putekļiem; viņš izstiepj savu roku pret debesīm, (sakot): ‘Ak, Kungs! Ak, Kungs!’, bet viņa ēdiens ir harām (nelikumīgs), viņa dzēriens ir harām, visa viņa barība ir harām, tad kā viņa duā var tikt pieņemta?” (Muslims)

Vīram, kuru Pravietis (s) ir raksturojis, ir dažas iezīmes, kas var palīdzēt, ka duā tiek uzklausīta – viņš ceļoja, un viņam bija nepieciešama Dieva palīdzība, bet fakts, ka viņš patērēja harām bagātību, aizkavēja saņemt atbildi uz viņa duā. Mēs lūdzam Dievu saglabāt mūs sveikus un veselus.

(5) Mēģināt steidzināt atbildi. Abū Hureira sacīja: Dieva Vēstnesis (s) ir teicis: “Jūsu duā tiks atbildēta, ja vien jūs nebūsiet nepacietīgi un neteiksiet: ‘Es lūdzu duā, bet tā netika atbildēta.’” (Bukhārī, Muslims)

(6) Lūgt duā ar nosacījumiem, piemēram, sakot: “Ak, Dievs, piedod man, ja Tu gribi” vai “Ak, Dievs, apžēlojies par mani, ja Tu gribi.” Cilvēkam, kas lūdz duā, jābūt apņēmīgam savā lūgumā, cenšoties neatlaidīgi un dedzīgi atkārtot savu duā. Pravietis (s) ir teicis: “Lai neviens no jums nesaka: ‘Ak, Allāh, piedod man, ja Tu gribi; ak, Allāh, apžēlojies par mani, ja Tu gribi.’ Lai viņš ir apņēmīgs lūgumā, vienlaikus zinot, ka neviens nevar piespiest Allāhu kaut ko darīt.” (Bukhārī, Muslims)

Lai duā tiktu atbildēta, nav būtiski ievērot visus šos punktus un būt brīvam no visa, kas varētu aizkavēt duā atbildēšanu. Šāda brīvība no visiem negatīvajiem punktiem ir rets gadījums, bet cilvēkam jācenšas visiem spēkiem un jātiecas to sasniegt.

Svarīgi ir saprast, ka atbilde uz duā var būt dažādās formās: vai nu Dievs atbildēs un piepildīs cilvēka duā izteikto vēlmi, vai Viņš atvairīs kādu ļaunumu no viņa, jo viņš skaitīja duā, vai darīs kaut ko labu viegli iegūstamu tās dēļ, vai Viņš paturēs šo lūgumu priekš šī cilvēka līdz Augšāmcelšanās Dienai, kad viņam tā būs visvairāk nepieciešama.

 ————————–

Raksta autors: Šeihs Muhammads Sālihs Al-Munādžids

Raksta avots: www.islamqa.com