Laila Brence, Karači | 04-04-2012 No puķu podiņiem mājas priekšā spraucas laukā pa jaunai gaišzaļai lapiņai, šur tur pat pa ziediņam – arī Pakistānā ir klāt pavasaris. Man pietrūkst Latvijas pavasara spirgtuma, jo Karači gadalaiku maiņa ir gandrīz nemanāma. Par pavasara iestāšanos liecina vien ziedošie koki un krūmi, kā arī gaisa temperatūras kāpumi. Ja ziemā
Šorīt, gatavojot brokastis, mani pārsteidza negaidīts lietus. Negaidīts, jo Karači ziemas laikā parasti nelīst – musonu lieti šeit ir tikai vasaras mēnešos. Bērni, izdzirdot lielo lāšu sišanos pret asfaltu, tūlīt bija laukā no gultām un virtuvē iekšā, lai izlūgtos kārtējo reizi iet un izmērcēties lietū. Nācās gan viņus apbēdināt, jo ziemas vēsajā gaisā viņi var
Jau četrpadsmito gadu, Laila Brence kopā ar ģimeni dzīvo Karāči, Pakistānā. No 2010. gada nogales līdz 2012. gada vidum, laikraksts “Diena” publicēja viņas rakstus par Pakistānas kultūru un islāmu. Ar šo ievadrakstu, parislamu.com uzsāk šīs rakstu sērijas pārpublicēšanu. Jau gadiem ilgi, Karāči man nav vairs tikai punktiņš politiskajā kartē. Tā ir kļuvusi par manām un
665 
