admin
1850 
0 Komentāru
Abū Zarrs Džundubs ibn Džunāda un Abū Abdurrahmāns Muāzs ibn Džabals ziņo, ka Dieva Sūtnis (s) ir teicis: “Bīsties Dievu, lai kur tu būtu, un liec, lai pēc sliktā nāk labais un to izdzēš, un izturies pret cilvēkiem laipni un labi.” (atstāstīja Tirmizī, un teica: “Hasan (hadīsam ir laba uzticamības pakāpe).” Citā norakstā “Hasan un
admin2049 1 Komentārs
Grāmatā “Embattled Innocence”, pakistānietis Suleimāns Ahmers dalās atmiņās par pieredzēto laikā, kad viņš strādāja kā brīvprātīgais Balkānu reģionā kara laikā. Bija 1993. gada 16. jūlija pusdivi naktī. Nopratināšanas sesija bija beigusies. “Laiks gulēt,” komandieris noteica. “Kāds lielisks apgalvojums,” es nodomāju. Pēc gandrīz četrām roku dzelžos pavadītām stundām, mūsu rokas bija kļuvušas nejūtīgas. Mēs bijām tikko
admin2628 0 Komentāru
Tas ir tas pats akmens, uz kura pravietis Ibrāhīms Ābrahams pakāpās kopā ar dēlu Ismāīlu (Išmaēlu), būvējot Kābu, kad Kābas siena bija pārāk augsta. Pabeidzis būvēt vienu sienu, Ibrahīms pielika akmeni pie nākamās un turpināja būvēt, līdz visas četras Kābas sienas bija pabeigtas. Allāhs vēlējās, lai akmens saglabāja pēdas nospiedumu, kā atgādinājumu viņa pēctečiem. Pravietis
admin1788 0 Komentāru
Turēdams rokā salmiņu, kalifs Umars ibn Khatābs reiz teica: „Vēlos, kaut es būtu tāds pats kā šis salmiņš.” Kādā citā reizē, viņš sacīja: „Vēlos, kaut mana māte nebūtu mani dzemdējusi.” (Viņš bija patiesi nobažījies, vai ir ticis galā ar saviem valdnieka pienākumiem, lai Dievs viņu Tiesas Dienā nevainotu par to, ka viņa vadītajā valstī cilvēki
admin1866 0 Komentāru
Septītā gadsimta sākumā Austrumroma [sākot ar 19. gadsimtu, vēsturnieki sāka to saukt par Bizantiju] un Persija bija visvarenākās pasaules lielvalstis. 613.-614. gadā starp šīm valstīm sākās karš. Bizantieši cieta vienu sakāvi pēc otras. Persieši sagrāba Damasku un Jeruzalemi. Kurāna sūrā „Rūmi” Dievs saka, ka, neskatoties uz sakāvi, bizantieši drīz uzvarēs: Sakauti romieši viszemākajā vietā virs
admin1820 0 Komentāru
Cilvēki, kuri nesen sākuši interesēties par islāmu, bieži uzdod jautājumu par to, kad viņiem paziņot par islāma pieņemšanu. Šo jautājumu var iedalīt trīs galvenajos posmos: Kad ir jāpasaka šahāda (ticības apliecinājums)? Kad par to ir jāinformē ģimene un tuvākie draugi? Kad tas ir jādara zināms sabiedrībai? Ir cilvēki, kuriem šie jautājumi grūtības nesagādā; viņi labi
admin1667 0 Komentāru
Viņi teica: “Mūsu Kungs! Mēs izdarījām netaisnību pret sevi, un, ja Tu mums nepiedosi un mūs nežēlosi, mēs nudien būsim [vieni] no zaudētājiem!” (Kurāns 7:23) Es satiku viņu mazītiņas divistabu mājeles priekšā, kaut kādā Dievs-vien-zina nomalē, kur rēgojās kaudzes puvušu atkritumu un plastmasas pudeļu. Viņai bija stipra, rozā seja un viņa smaržoja pēc ziepēm. Ziepēm
admin2064 0 Komentāru
Tauhīds – ticība Dieva vienotībai Pati galvenā un svarīgākā Pravieša Muhammada (s) mācība ir ticība Dieva vienotībai. To izsaka islāma svarīgākie vārdi, ticības apliecinājums: “Nav dieva kā vien Dievs” (“Lā ilāha illallāh”). (Tulk. piez.: Teoloģiski precīzāka nozīme ir: “Nekas nav pielūgsmes vērts kā vien Dievs.”) Šī skaistā frāze ir islāma pamatprincips, tā balsts un būtība.
admin1927 0 Komentāru
Iegūstot aizvien vairāk zināšanu un gudrības un pamatīgāk pārdomājot eksistences pamatjautājumus, cilvēks atklāj, ka visumā valda visspēcīgs likums un visaptveroša vadība. Kāda nevainojama regularitāte piemīt saullēktiem un saulrietiem, vējiem un lietiem, zvaigžņu kustībai un gadalaiku maiņai! Kāds brīnišķīgs līdzsvars pastāv starp dažādiem neskaitāmiem spēkiem, tiem kopā darbojoties! Un cik efektīvs un vieds ir likums, saskaņā
admin2616 1 Komentārs
Solāt-ul-istikhara jeb lūgšana Dieva vadības, norādījumu prasīšanai Dzīvē mums bieži nākas izdarīt izvēles, kas ietekmē gan mūsu, gan mūsu līdzcilvēku nākotni. Karjeras iespējas, laulību piedāvājumi, bērnu skolas izvēle – saraksts ir garš. Bieži vien pieņemtie lēmumi liek mums šaubīties par to pareizību. Nespējot paredzēt mūsu lēmumu iznākumu, mēs bieži vēlamies, lai kāds to apstiprina. Kāds,