|
Viena no lielākajām barjerām ceļā uz produktivitāti, par kuru dzirdu no māsām dažādos pasaules nostūros, ir pašpārliecības trūkums. Zinu no personīgās pieredzes, ka pašpārliecību attīstīt nav viegli – daži ar to piedzimst, taču lielākajai daļai no mums tā ir jāattīsta un jāpilnveido, mums pašiem pieaugot. Bieži mani draugi un ģimene apgalvo, ka ap mani vijas | |
Dieva centrētu pirmsskolnieku audzināšana Audzinošs, Ģimene un sabiedrība, Tikumi
|
Lielākā ietekme uz zīdaiņu un mazu bērnu dzīvēm ir viņu vecākiem un tuvākajiem ģimenes locekļiem. Taču, nonākot bērnudārzos, viņi nokļūst audzinātāju un citu bērnu sabiedrībā, kur viņi apgūst daudz jaunu lietu par apkārt esošo pasauli. Šajā mijiedarbībā, viņi sastopas arī ar vērtībām un atziņām, kas ir pretstatā tām, kuras viņiem līdz šim ir mācītas. Ir | |
Halal smiekli Audzinošs, Tikumi
|
Bērnībā man ļoti patika smieties un skraidīt apkārt. Toreiz dauzīšanās un jokošanās vienam ar otru tika uzskatīta par normu, bet manis iepazītie islāma skolotāji šķita drūmi un neuzskatīja, ka smiešanās ir tik brīnišķīga doma. It viss, kas saistīts ar reliģiju, šķita tik nopietns, izskaužot priecāšanos jau pašā tās saknē. Tagad, vairākus gadus vēlāk, es skaidri | |
Piedzīvojumu meklētājs (2/2) Audzinošs, Tikumi
|
(raksta pirmo daļu varat lasīt šeit) Moizs tagad runāja no sirds: „Suleimān, apciemo kādu bāreņu namu. Uzliec savu roku uz bāreņu galvām – tava sirds izkusīs kā sniegs saulē. Izmēģini to tikai vienu reizi – pats priekš sevis. Vai naktī, kad mācas virsū miegs, aizdzen to prom un stāvi lūgšanā, taču dari to no sirds, | |
Piedzīvojumu meklētājs (1/2) Audzinošs, Tikumi
|
„Šī ikdienas ofisa rutīna galina mani nost,” nodomāja Suleimāns, sēžot vilcienā, ceļā uz darbu. Labi, varbūt nenogalina, bet vismaz liek justies tā, it kā viņš būtu saslēgts ķēdēs. Katru dienu viņam bija jāatsakās no tā, ko viņš vēlētos darīt. Viņam nebija izvēles – vai viņš gribēja to, vai nē, viņam bija katru rītu jāceļas un | |
Simts lieki metri Audzinošs, Tikumi
|
Šariāta normas radītas, lai nestu mums labo un atvairītu ļauno. Viss, ko diktē islāms, ir cilvēkam derīgs un labvēlīgs, bet viss, ko tas aizliedz, sevī nes ļaunumu cilvēkam. Islāma normas neaprobežojas ar pavēlēm un aizliegumiem, kas saistīti ar reliģiskajiem rituāliem. Šariāts reglamentē visas sabiedrisko attiecību sfēras un nosaka likumus, noteikumus un ētiku, kas nodrošina sabiedrisko | |
Muslimu attieksme pret citu reliģiju pārstāvjiem Audzinošs, Tikumi
|
Daži muslimi domā, ka nemuslimiem islāmā nav paredzētas nekādas tiesības. Tā tas nav. Kā vēsta uzticams hadīss, Pravietis Muhammads (s) mums saka: „Tas, kurš apspiež citas reliģijas piekritēju, ierobežo viņu, dod viņam pārlieki grūtu darbu, ņem no viņa kaut ko bez viņa atļaujas – es būšu viņa oponents Tiesas dienā.” (Abu Davūds) Reiz ar Pravieti | |
Vai tad man vēl arī būs jānovāc? Audzinošs, Tikumi
|
Vakars. Mahačkala. Pāreju ielu iepretim restorānam. Pēkšņi redzu, ka no kādas automašīnas loga izlido saburzīta salvete un, lidojumā pavērusies, liegi nolaižas uz asfalta. Automašīnas tumšajā salonā, kuru tricina spēcīgi basi, vīd spēcīga vīrieša profils. Nomainījis kursu, es taisnā ceļā dodos pie sava novērojumu objekta. Pienācis pie automašīnas, vēršos pie vadītāja. Viņš, pārsteigumā salēcies, pabāž pa | |
Mana mīļākā duā Kurānā Audzinošs, Ģimene un sabiedrība, Tikumi
|
Šī duā (personīgā lūgšana) ir atrodama divdesmit-piektās sūras nobeigumā, kurā Dievs liek mums teikt: “Un tie, kuri saka: ‘Mūsu Kungs! Dāvā mums acu prieku mūsu sievās un pēcnācējos un padari mūs par piemēru dievbijīgajiem!’” (Kurāns 25:74) “Ak Kungs” Tie kuri saka: “Mūsu Kungs, dāvā mums …” Mēs lūdzam Viņam dāvāt dāvanu, skaistu dāvanu. Šī ir | |
Sievietes Pravieša (s) laikā: pilntiesīgas, bet pazemīgas (2) Audzinošs, Ģimene un sabiedrība, Tikumi
|
(raksta pirmo daļu varat lasīt šeit) Iešana inkognito pazemības dēļ فَانْطَلَقْتُ إِلَى النَّبِيِّ صلى الله عليه وسلم. فَوَجَدْتُ امْرَأَةً مِنَ الأَنْصَارِ عَلَى الْبَابِ، حَاجَتُهَا مِثْلُ حَاجَتِي، فَمَرَّ عَلَيْنَا بِلاَلٌ فَقُلْنَا سَلِ النَّبِيَّ صلى الله عليه وسلم أَيَجْزِي عَنِّي أَنْ أُنْفِقَ عَلَى زَوْجِي وَأَيْتَامٍ لِي فِي حَجْرِي وَقُلْنَا لاَ تُخْبِرْ بِنَا. (Zeinaba turpināja): „Tā es | |