|
Ibrāhīma dēlam Ishākam bija dēls Jakūbs. Jakūbs bija ļoti dievbijīgs vīrs – viņš bija Dieva pravietis. Viņam bija divpadsmit dēli no dažādām viņa sievām. Jaunākie divi (Jusufs un Bani Amins) bija dzimuši no vienas mātes. No visiem saviem dēliem, Jakūbs mīlēja visvairāk Jusufu. Kādu dienu, Jusufs redzēja sapni, ka saule, mēness un vienpadsmit zvaigznes veica | |
Islāma pravieši: Lūts un viņa tauta Islāma pravieši, Vēsture
|
Vai atceraties, ka tad, kad Ibrāhīms kopā ar sievu Sāru atstāja savu valsti, viņam līdzi bija arī viņa brāļa dēls Lūts? Godbijīgais Lūts arī bija Dieva pravietis. Pēc savas valsts atstāšanas, Ibrāhīms devās uz Jeruzalemi un Lūtu Dievs aizsūtīja uz Sodomu uz austrumiem no Jordānas, lai sludinātu Dieva vēsti tur dzīvojošajiem grēcīgajiem un ļaunajiem cilvēkiem. | |
Islāma pravieši: Ibrāhīms un Ishāks Islāma pravieši, Vēsture
|
Pagājušajā reizē tu uzzināji, ka Ibrāhīms atstāja savu sievu Hadžaru un viņu dēlu Ismāīlu pamestā vietā. Tad viņš atgriezās pie savas pirmās sievas Sāras, kura bija noskumusi, ka viņiem nebija abiem kopīgu bērnu. Dažus gadus vēlāk, Dievs sūtīja pie Ibrāhīma eņģeli Džibraīlu (Gabrielu), lai nodotu viņam priecīgas ziņas par to, ka viņam būs vēl viens | |
Islāma pravieši: Ibrāhīms un Ismāīls (3/3) Islāma pravieši, Vēsture
|
(raksta iepriekšējo daļu var lasīt šeit) Hadžara un Ismāīls turpināja dzīvot tur, kur Ibrāhīms bija viņus atstājis. Ibrāhīms šad un tad apciemoja savu ģimeni. Kad Ismāīls bija pieaudzis par jaunu zēnu, Ibrāhīms nosapņoja, ka Dievs liek viņam upurēt viņa dēlu Ismāīlu. Ibrāhīms pamodās ļoti nobijies. Taču sapnis atkārtojās trīs naktis pēc kārtas. Viņš kļuva pārliecināts, | |
Islāma pravieši: Ibrāhīms un Ismāīls (2/3) Islāma pravieši, Vēsture
|
|
(raksta pirmo daļu lasiet šeit) Hadžara, atstāta pavisam viena starp diviem kalniem (Safu un Marvu), nezināja ko iesākt. Kad bērns lielajā karstumā sāka aiz slāpēm raudāt, viņas sirds plīsa pušu par viņas dēlu – bet ko gan viņa varēja iesākt? Nebija nedz ūdens, nedz ēdiena, nedz patvēruma, un nekur neredzēja itin nevienu dzīvu būtni. Viņa | |
Islāma pravieši: Ibrāhīms un Ismāīls (1/3) Islāma pravieši, Vēsture
|
Kad Hadžarai piedzima Ismāīls, Ibrāhīma pirmā sieva Sāra skuma par to, ka viņai nebija pašai savu bērnu. Dievs pavēlēja Ibrāhīmam aizvest viņa sievu Hadžaru un dēlu Ismāīlu uz vientuļu vietu un atstāt viņus tur. Vai vari iedomāties, kā Ibrāhīms jutās? Viņam bija neizsakāmi grūti paklausīt šai pavēlei – atstāt savu sievu un bērnu, kurš bija | |
Islāma pravieši: Ibrāhīms un Namrūds Islāma pravieši, Vēsture
|
Tālā pagātnē Irākā kādam vīram vārdā Azars, kurš greba no koka elkus, piedzima dēls vārdā Ibrāhīms. Tolaik arābi pielūdza koka un akmens elkus. Tāpat viņi ticēja, ka zvaigznes noteica cilvēku likteni. Kad Ibrāhīms pieauga, viņš sāka saprast, ka cilvēku roku taisīti elki nevar nevienam palīdzēt. Nebija nekādas jēgas no tiem neko lūgt. Tie pat nevarēja | |
Islāma pravieši: Sālihs un samūd tauta Islāma pravieši, Vēsture
|
Vai atceraties, kā Dievs sūtīja Savu sodu ād tautai, kura nepaklausīja pravietim Hūdam? Tie, kas izdzīvoja, bija iebaidīti uz kādu laiku, bet tomēr jau drīz aizmirsa par Hūda mācīto un atkal sāka pielūgt savus akmens elkus. Šos ļaudis sauca par samūd tautu. Gluži tāpat kā ād tauta, arī viņi bija gaiši, gari augumā un pievilcīgi | |
Islāma pravieši: Hūds un ād tauta Islāma pravieši, Vēsture
|
Pravieša Nūha sekotāji, kas paglābās no plūdiem, bija labi ļaudis. Taču daudzus gadus vēlāk viņu bērni un mazbērni aizmirsa, ko vecāki viņiem bija mācījuši. Šie ļaudis bija gari augumā, gaiši un ar labu miesas uzbūvi – viņus sauca par ād tautu. Viņi uzcēla skaistas mājas un pilsētas. Taču jau atkal viņi pievērsās akmens elku pielūgsmei. | |
Islāma pravieši: Nūhs un viņa dēls Islāma pravieši, Vēsture
|
Kad cilvēce izplatījās pa visu pasauli, daži cilvēki atcerējās Dieva mācīto, bet lielākā daļa sāka aizmirst. Viņi aizmirsa par Dievu un uztaisīja akmens elkus, kurus sāka pielūgt Dieva vietā. Lai atgādinātu cilvēkiem par savām mācībām, Dievs sūtīja viņiem pravieti Nūhu (Noasu), kurš bija viens no labākajiem cilvēkiem tajā laikā. Nūhs teica viņiem būt labiem, klausīt | |