Tālā pagātnē Irākā kādam vīram vārdā Azars, kurš greba no koka elkus, piedzima dēls vārdā Ibrāhīms. Tolaik arābi pielūdza koka un akmens elkus. Tāpat viņi ticēja, ka zvaigznes noteica cilvēku likteni. Kad Ibrāhīms pieauga, viņš sāka saprast, ka cilvēku roku taisīti elki nevar nevienam palīdzēt. Nebija nekādas jēgas no tiem neko lūgt. Tie pat nevarēja
Vai atceraties, kā Dievs sūtīja Savu sodu ād tautai, kura nepaklausīja pravietim Hūdam? Tie, kas izdzīvoja, bija iebaidīti uz kādu laiku, bet tomēr jau drīz aizmirsa par Hūda mācīto un atkal sāka pielūgt savus akmens elkus. Šos ļaudis sauca par samūd tautu. Gluži tāpat kā ād tauta, arī viņi bija gaiši, gari augumā un pievilcīgi
Pravieša Nūha sekotāji, kas paglābās no plūdiem, bija labi ļaudis. Taču daudzus gadus vēlāk viņu bērni un mazbērni aizmirsa, ko vecāki viņiem bija mācījuši. Šie ļaudis bija gari augumā, gaiši un ar labu miesas uzbūvi – viņus sauca par ād tautu. Viņi uzcēla skaistas mājas un pilsētas. Taču jau atkal viņi pievērsās akmens elku pielūgsmei.
Kad cilvēce izplatījās pa visu pasauli, daži cilvēki atcerējās Dieva mācīto, bet lielākā daļa sāka aizmirst. Viņi aizmirsa par Dievu un uztaisīja akmens elkus, kurus sāka pielūgt Dieva vietā. Lai atgādinātu cilvēkiem par savām mācībām, Dievs sūtīja viņiem pravieti Nūhu (Noasu), kurš bija viens no labākajiem cilvēkiem tajā laikā. Nūhs teica viņiem būt labiem, klausīt
Pasaule bija ļoti liela. Dievs gribēja to piepildīt ar cilvēkiem. Viņš gribēja, lai cilvēki dzīvotu visur – pašās aukstākajās un pašās karstākajās vietās, tuksnešos, mežos un kalnos… Tāpēc Viņš svētīja Ādamu un Havvu (Ievu), lai viņiem ilgu laiku katru dienu dzimtu divi bērni – dēls un meita. Viņiem bija daudz, daudz bērnu – meitu un
Dieva Vēstnesis Muhammads (s) bija laipnākais no cilvēkiem, lai gan viņš pārspēja citus arī drošsirdībā un bezbailībā. Esot ar ārkārtīgi maigu sirdi, viņa acis pārplūda asarām, redzot pat vismazāko nežēlību. Viņa skolnieks Šaddāds ibn Auss atstāstīja, ka Dieva Vēstnesis (s) teica: „Patiesi, Dievs ir noteicis darīšanu labākajā iespējamajā veidā (ihsān) visās lietās. Tādēļ, ja jums
Miljoniem gadu atpakaļ, pasaules nebija. Dievs teica: „Kun!” („Esi!”), un pasaule bija radīta. Taču tajā joprojām nebija cilvēku. Pat Džannā (debesīs/ Paradīzē) nebija cilvēku. Džanna ir visskaistākais dārzs, kādu jebkurš no mums var iedomāties. Tajā ir dažnedažādākie augļu koki, kādus vien varam iztēloties – granātāboli, olīvas, vīnogas un daudzi citi. Džannā plūst spirdzinoša ūdens, piena un
1872 
