|
Omārs, Atšķirošais: “Stiprini islāmu ar Omāru” Vien izdzirdot Omāra vārdu, islāma ienaidnieki drebēja no bailēm. Sātans izvēlējās iet pa citu ceļu, lai tikai nesatiktos ar Omāru. Pat Omāra draugi baidījās no viņa dusmām. Neskatoties uz to, šis spēcīgais un valdonīgais cilvēks izcēlās ar žēlsirdību un smalku dvēseli. Brīnumainā kārtā, viņā apvienojās pazemība un neiedomājams spēks. | |
Abu Bakrs, Patiesīgais (3/3) Pravieša līdzgaitnieki, Vēsture
|
Abu Bakrs, Patiesīgais (3/3): Aizstāvis Abu Bakrs bija izcils tiesnesis. Viņš spēja saskatīt patiesību situācijās, kuras citiem likās pārāk sarežģītas un nesaprotamas. Tādējādi viņš ātri vien atskārta islāma patiesību, bet vienlaikus apjauta, ka Muhammada (s) teiktais radīs nesaskaņas Mekas sabiedrībā. Mekas līderi nebija gatavi paciest jebko, kas liktu uz spēles viņu ekonomisko situāciju vai dzīves | |
Abu Bakrs, Patiesīgais (2/3) Pravieša līdzgaitnieki, Vēsture
|
Abu Bakrs, Patiesīgais: Mēs esam divi, un Dievs – trešais ar mums Gadu starpība starp pravieti Muhammadu (s) un viņa tuvāko sekotāju Abu Bakru bija mazāk nekā trīs gadi. Abi piederēja pie kureišu cilts. Liela daļa Muhammada (s) dzīves pagāja salīdzinošā nabadzībā. Savukārt Abu Bakra ģimene, gluži pretēji, vienmēr bija turīga. Gan viens, gan otrs | |
Abu Bakrs, Patiesīgais (1/3) Pravieša līdzgaitnieki, Vēsture
|
Abu Bakrs, Patiesīgais (1/3): Pirmais „Ja man būtu jāizvēlas labākais draugs, tas būtu Abu Bakrs, bet viņš ir mans brālis un sabiedrotais.” (Buhari) Šie ir Pravieša Muhammada (s) vārdi. Abu Bakru sauca As-Siddīk (Patiesīgais). Arābu vārds ‘as-siddīk’ nozīmē vairāk nekā tikai melu trūkumu; tas apzīmē cilvēku, kas atrodas pastāvīgā patiesīguma stāvoklī, kas atzīst patiesību un | |
Hadža vēsture Vēsture
|
Burtiskā tulkojumā hadžs nozīmē “doties uz kādu vietu”. Tomēr islāmiski ar to apzīmē gadskārtējo svētceļojumu, ko muslimi veic uz Meku, ar nolūku izpildīt noteiktus reliģiskus rituālus saskaņā ar Pravieša Muhammada (s) sniegto metodoloģiju. Pirmo reizi Dievs noteica Hadžu un tā rituālus pravieša Ābrahama (as) laikā, un viņš bija tas, kuru kopā ar viņa dēlu Ismāīlu, | |
Dhimmīs un džizja Islāma vēsture, Vēsture
|
Reliģiskās minoritātes zem muslimu pārvaldes Muslimu pārvaldītās valstīs reliģiskās minoritātes bieži tiek atainotas kā paspiestas un viegli ievainojamas. Šāds atainojums ir tālu no patiesības. Šis īsais rakts tieksies pārorientēt mūsu izpratni par tiesībām un pienākumiem, kas bija reliģiskajām minoritātēm muslimu pārvaldītās teritorijās. Dhimmī neapzīmē pagānu Reliģiskās minoritātes muslimu impērijā bija pazīstamas kā alh al-dhimma, jeb | |
Islāma pravieši: Banū Isrāīl nepaklausība Islāma pravieši, Vēsture
|
Dievs bija ļoti iecietīgs pret Mūsu un deva viņam visu, ko vien viņš prasīja lūgšanās priekš savas tautas. Kad Mūsā nonāca no Tūr kalna ar Toru (Dieva doto Grāmatu), viņš lika saviem ļaudīm lūgt Dievam piedošanu un ticēt tikai vienam vienīgajam Dievam. Būdami stūrgalvīgi pēc dabas, Mūsas ļaudis atteicās ticēt Dievam, līdz viņi paši nebūs | |
Islāma pravieši: Samarietis un zelta teliņš Islāma pravieši, Vēsture
|
Dievs Mūsām (Mozum) bija apsolījis, ka tad, kad viņa tauta būs laukā no Ēģiptes, viņam tiks doti Dieva likumi. Tāpēc, pēc Ēģiptes atstāšanas, Mūsā devās uz Tūr kalnu, lai veiktu ibādu (pielūgsmi). Viņš pieteica savam brālim Harūnam (Āronam) rūpēties par viņa tautu, kamēr viņš būs prom. Esot kalnā, Mūsā četrdesmit dienas nodevās lūgšanām: “Ak, mans | |
Islāma pravieši: Mūsā un Bani Israēl Islāma pravieši, Vēsture
|
Pēc ūdens šķērsošanas, Mūsā un Bani Israēl sasniedza nomaļu vietu, kur nebija nedz ūdens, nedz koku, nedz arī ēku. Lai gan Bani Israēl bija praviešu pēcteči, viņi bija kļuvuši lēnprātīgi un mēreni – viņiem trūka pašpārliecības un drosmes, jo gadsimtiem ilgi viņi bija atradušies verdzībā. Bēgot no Ēģiptes, viņiem bija pilnīgi izsīkuši spēki. Viņi bija | |
Islāma pravieši: Faraona nāve Islāma pravieši, Vēsture
|
Kad Mūsā un Harūns ieradās Ēģiptē, lai nestu Dieva vēsti Faraonam (Fironam), viņi ieraudzīja Bani Israēl nožēlojamo situāciju – viņi bija apspiesti un pārvērsti par nožēlojamiem vergiem. Mūsa un Harūns devās uz Faraona pili un paziņoja, ka ir ieradušies, lai vestu prom savu tautu – Bani Israēl – prom no Ēģiptes uz viņu priekšteču zemi. | |