Kopš agras bērnības, Anass bin Māliks bija ļoti tuvs Pravietim Muhammadam (s) – viņš bija Pravieša (s) kalps, tuvs draugs un līdzgaitnieks. Umm Suleima, Anasa māte, bija uzaudzinājusi viņu viena, jo viņas vīrs mira neilgi pēc tam, kad viņa pieņēma islāmu. Viņa veltīja visu savu uzmanību dēlam: viņa iemācīja Anasam lasīt un rakstīt, kas bija
Lielākajai daļai no mums, kuri ir pārlieku aizņemti un kuru dzīves rit pa šosejas ātro joslu, viesi nereti asociējas ar sarkano gaismu vai vēl pat sliktāk – bezgalīgu sastrēgumu uz ceļa. Ziņas par nenovēršamiem ciemiņiem bieži tiek uzņemtas ar sarauktām pierēm vai nemitīgu šķendēšanos. Labākais viesis ir tas, kas nekļūst viesu uzņēmējam par slogu. Tas,
Viņš pamostas nakts vidū apņēmības pilns, lēnām izkāpj no gultas un klusi ieslīd vannas istabā, tā, lai nepamodinātu pārējos. Viņš sajūt vēsā ūdens atspirdzinājumu, kad tas skar viņa seju, rokas un kājas. Atsvaidzināts viņš mērķtiecīgi dodas pēc sava lūgšanu paklāja. Diena ir bijusi ļoti saspringta, un problēmas joprojām traucas caur viņa prātu. Bet viņš nežēlojas
Gluži tāpat kā katrā vēstures laikā, arī Andalūzijā, jeb muslimu Spānijā, ir savi varoņi. Bez jau zināmajiem varoņiem ir arī mazāk pazīstamie, kuri nedz iekaroja svešas zemes, nedz arī ienesa tur islāmu – tie bija varoņi, kas izglāba muslimus pašus no sevis. Šie ir varoņi, par kuriem ir jārunā un kuriem jālīdzinās, lai islāms atkal
Dzelzs – viens no elementiem, kas Kurānā ir īpaši izcelts. Sūrā Al-Hadīd, kuras nosaukums tulkojumā no arābu valodas nozīmē ‘dzelzs’, ir teikts: „… un nosūtījām dzelzi, kurā ir liels spēks un [dažādi] labumi cilvēkiem…” (Kurāns 57:25) Arābu vārds ‘anzalnā’, kurš minētajā Kurāna pantā attiecināms uz dzelzi, tulkojumā nozīmē ‘lejup sūtīts’. Varētu izdarīt pieņēmumu par šā
Lai gan septembris bija tikko sācies, Londonā tovakar bija neierasti drēgns. Salmāns bija ceļā uz mājām pēc garas darba dienas; viņa sieva Sādija, kura strādā divas maiņas, būs mājās tikai vēlu vakarā. Dzīve Londonā nav lēta, tāpēc viņiem abiem ir sūri grūti jāstrādā, lai savilktu galus kopā. Zinot, ka mājās vakariņu nebūs, Salmāns nolēma paķert
Studējot citas reliģijas, mēs apzināmies islāma svētību, jo tas nesaista dievbijību ar cilvēka dabisko vēlmju noliegšanu. Patiesībā, Islāms mudina tā sekotājus izgreznot sevi, kad viņi pielūdz Dievu: “Ak, Ādama dēli! Ņemiet savus rotājumus katras lūgšanas vietā un laikā…” (Kurāns 7:31) Nākamajās pantā, Dievs saka: “Saki: ‘Kas aizliedza Allāha rotājumus, kurus Viņš izveda Saviem kalpiem, un
“Šis bija mans mīļākais gredzens. Kā es varēju būt tik neuzmanīga?” Samra noslaucīja asaras. Mamma maigi noglāstīja Samras galvu, kas atradās viņai klēpī. Es bezpalīdzīgi noskatījos. Mazulīte Hana Samrai piedāvāja noslienātu klucīti, lai viņu uzmundrinātu. Samra raudāja par nozaudēto zelta gredzenu jau kādu stundu. Mamma viņu mierināja: “Dārgā Samra, es zinu kā tu jūties. Nav viegli šķirties
Imāms Ibn al-Kojjims teica: “Duās (lūgumi Dievam) un taavvuzats (lūgšanas, kurās meklējam Allāha patvērumu) ir kā ieroči, un ierocis ir tikai tik labs, cik labs ir cilvēks, kurš to lieto; tas nav tikai jautājums, cik ass ir šis ierocis. Ja ierocis ir perfekts un bez jebkādas vainas, un persona, kas to lieto, ir stipra un
Cieņa pret sievieti – kā vienu no iemesliem, kādēļ pieņēmušas islāmu, min trīs latvietes, kuras satieku Rīgas mošejā. Kāds bijis ceļš līdz islāmam? Kā mainījusies šo sieviešu dzīve un kā viņas jūtas savas valsts sabiedrībā, kur viņu izvēlētajai reliģijai sekotāju skaits ir neliels? Par to sarunā ar Mudžāhidu (31), Zahru (22) un Samu (38), kuras
1781 
