Pirms pagājušā Ramadāna, šo svēto mēnesi asociēju galvenokārt ar gavēšanu. Aizvadītajā Ramadānā gavēšana izpalika, jo gaidīju bērniņu, un šogad negavēšu sakarā ar krūts barošanu. Pieņemot lēmumu negavēt, pirmā ir atvieglojuma sajūta, kurai seko vainas apziņa, kas turpinās līdz pat Ramadāna noslēgumam. Galvā šaudās domas: vai mana situācija ir pietiekošs iemesls, lai negavētu. Jau tagad sāku
Par pagājušā gada Ramadāna gavēni es ik pa laikam atceros visa gada garumā. Ļoti baidījos, ka nespēšu to izturēt, jo dzīvoju Ēģiptē un strādāju jūrā uz jahtas, kā arī gaidīju savu meitiņu-peciņu (biju trešajā grūtniecības mēnesī). Visu šabāna mēnesi mainīju domas. Gavēšu, negavēšu, varu nodarīt pāri mazulim, gavēšu katru otro dienu, u.tml., visa mēneša garumā.
Assalāmu aleikom va rahmetu Allāhi va baraketu, māsas un brāļi, Es nebiju domājusi kaut ko rakstīt, jo man jau šķiet, ka man nav nekā vērtīga ko pateikt. Bet vai tā nešķiet teju mums visiem? “Ko tad es? Es jau te tikai cīnos par izdzīvošanu.” Tie bija pirmie vārdi, kas ienāca man prātā, izlasot ierakstu par
Domājot par Ramadānu, vispirms nāk prātā atmiņas no sarunas ar kādu muslimu par gavēšanu kādu laiku pirms pieņēmu Islāmu. „Kā – veselu mēnesi bez ēdiena un dzēriena no nakts tumsas līdz pat saulrietam? Tas nu ir pārspīlēti! Bez ēdiena – varētu, bet bez ūdens?! Tas taču ir neprāts!” līdzīgi vairākumam cilvēku, kas vēl paši nav
Šorīt, gatavojot brokastis, mani pārsteidza negaidīts lietus. Negaidīts, jo Karači ziemas laikā parasti nelīst – musonu lieti šeit ir tikai vasaras mēnešos. Bērni, izdzirdot lielo lāšu sišanos pret asfaltu, tūlīt bija laukā no gultām un virtuvē iekšā, lai izlūgtos kārtējo reizi iet un izmērcēties lietū. Nācās gan viņus apbēdināt, jo ziemas vēsajā gaisā viņi var
Sēžot pie galda un mācoties, kāda neparasta skaņa pārtrauca manu domu pavedienu. Es domīgi pacēlu acis no grāmatas. Pagāja kādi mirkļi, pirms es atskārtu, ka dzirdu lietusgāzes. Skaņa, pie kuras biju tik ļoti pieradis manā dzimtajā pilsētā Keiptaunā, šeit, tuksnešainajā Medīnas pilsētā, likās man ārkārtīgi sveša. Es izskrēju uz balkona, lai apbrīnotu lietusgāzi. Kamēr es
Kad Hadžarai piedzima Ismāīls, Ibrāhīma pirmā sieva Sāra skuma par to, ka viņai nebija pašai savu bērnu. Dievs pavēlēja Ibrāhīmam aizvest viņa sievu Hadžaru un dēlu Ismāīlu uz vientuļu vietu un atstāt viņus tur. Vai vari iedomāties, kā Ibrāhīms jutās? Viņam bija neizsakāmi grūti paklausīt šai pavēlei – atstāt savu sievu un bērnu, kurš bija
Pasaulē nav otras tik godājamas, svarīgas vai svētas vietas kā Meka. Vērtējot pēc jebkādiem objektīvajiem standartiem, šis Arābijas pussalas Hidžazas ielejas reģions ir visslavenākā vieta uz zemes. 24 stundas dienā tūkstošiem cilvēku riņķo ap svēto Kābu, kas atrodas Haram svētnīcas centrā. Miljoniem māju ir rotātas ar tās attēliem, un miljardi cilvēku vērš savu seju tās
2015. gada 13. maijs. Vatikāns ir oficiāli atzinis Palestīnu jaunā līgumā, kas izmaina Svētā Krēsla attiecību statusu ar Palestīnu no Palestīnas Atbrīvošanas Organizācijas uz Palestīnas valsti. Silvija Poggioli (Sylvia Poggioli) no NPR stāsta mūsu ziņās, lai gan dokuments vēl ir jāparaksta. Vatikāns apgalvo, ka līgums ir pabeigts un tiks “iesniegts attiecīgajām instancēm apstiprināšanai pirms tuvākajā
Abdullāh un viņa paziņas mēģina noskaidrot sunnas svarīgumu.
1815 
